ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē diskutēs par bioekonomikas stratēģiju un bioloģiskās ražošanas regulas grozījumiem 0 50

ZM norāda, ka Latvija pieņem zināšanai Kipras prezidentūras programmu, kurā tā uzsver, ka veicinās taisnīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu primārās ražošanas nozari, virzīs visaptverošu pieeju nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un sniegs norādījumus stiprākai kopējai zivsaimniecības politikai (KZP). Vienlaikus prezidentūra plāno strādāt pie tiesību aktiem lauksaimniekiem un zvejniekiem, kas ir saskārušies ar klimata ietekmi, tirgus traucējumiem, dzīvnieku un augu veselības apdraudējumiem un augošiem ražošanas izdevumiem.

Tāpat prezidentūra veicinās diskusijas par ierosināto KLP pakotni 2028.-2034. gadam un pievērsīsies tirgus un pašnodrošinājuma problēmām, lai atbalstītu lauksaimnieku dzīvotspēju nepārtraukti mainīgā vietējā un starptautiskajā vidē, kā arī sekmēs sarunas par iespējamo regulu grozījumu priekšlikumiem attiecībā uz 2026.-2027. gada zvejas iespējām, kā arī ikgadējās konsultācijas par 2027.-2028. gada zvejas iespējām.

Kipras prezidentūras prioritāte būs arī krīžu novēršanas un reaģēšanas uzlabošanas pasākumi, tostarp ugunsgrēku profilakses pasākumi un krīžu vadības rīki. Tiks arī turpināta KLP vienkāršošana, lai atbrīvotu ES lauksaimniekus no nevajadzīga administratīvā sloga.

ZM informē, ka Kipras prezidentūra iestāsies par stabila un noturīga iekšējā tirgus saglabāšanu, tāpēc regulāri tiks apspriesti jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību un situāciju tirgū. Tādējādi Kipras prezidentūra centīsies panākt līdzsvaru starp piekļuvi tirgum un Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspējas saglabāšanu. Kipras prezidentūra uzsver, ka būtu jāsamazina ES pārtikas sistēmas atkarība no importētiem lauksaimniecības produktiem un izejvielām, kā arī jāturpina veicināt tirgu diversifikāciju, neapdraudot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas piegādi ES patērētājiem.

ZM norāda, ka padomē plānots skatīt lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozaru lomu ES nākotnes politikā attiecībā uz bioekonomiku, atbalstu primārajiem ražotājiem, potenciālajiem vadošajiem tirgiem un šķēršļiem, kas saistīti ar pāreju no fosilajām uz atjaunojamajām izejvielām lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, lai sekmētu zaļo izaugsmi un konkurētspēju.

Latvija uzsver nepieciešamību pēc skaidriem finanšu nosacījumiem, atbalsta mežsaimniecībai un investīcijām, samērīga administratīvā sloga, kā arī pielāgotiem tirgus nosacījumiem bioekonomikas attīstībai, kā arī nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu šīm nozarēm, īpaši saistībā ar ES daudzgadu finanšu ietvaru 2028.-2034. gadam un skaidru dažādu finanšu instrumentu savstarpējo sinerģiju.

Vienlaikus Latvija norāda, ka atbalsts primārās produktivitātes kāpināšanai mežsaimniecībā pašlaik ir nepietiekams, lai gan tas ir būtisks gan bioekonomikas attīstībai, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Kā būtiskus šķēršļus Latvija izceļ lielās investīciju izmaksas, ilgos atmaksāšanās periodus un konkurenci ar lētiem fosilajiem resursiem, uzsverot stabilas un prognozējamas politikas nozīmi investoru piesaistei.

Latvija uzsver enerģētiskās koksnes nozīmi valsts enerģētiskajā drošībā un mežsaimniecības ilgtspējā, kā arī nepieciešamību saglabāt funkcionējošus tirgus pārejas periodā. Vienlaikus Latvija atbalsta ilgtspējīgu un efektīvu biomasas izmantošanu, aprites principu ievērošanu un pārredzama vienotā biomasas tirgus attīstību ES līmenī.

ZM norāda, ka Latvija uzsver arī bioekonomikas nozīmi lauku un piekrastes kopienu attīstībā, kā arī pētniecības, inovāciju un darbavietu radīšanā.

Tāpat padomē plānots skatīt Eiropas Komisijas (EK) grozījumus bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas regulā, kas paredz vienkāršot prasības importējamiem no trešajām valstīm bioloģiskajiem produktiem, gan saglabājot augstos ES standartus, gan pielāgojoties nākotnes vajadzībām, informē ministrijā.

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo tas ievērojami samazinās administratīvo slogu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmai un prasības, kas jāievēro bioloģiskās lauksaimniecības operatoriem, saglabājot bioloģiskās lauksaimniecības vīziju un mērķi - ražot pārtiku, izmantojot tikai dabiskas vielas un procesus.

Latvija uzskata, ka ir jāpagarina termiņš līdzvērtīgo valstu atzīšanai. Importētie produkti no līdzvērtīgajām valstīm dod iespēju Latvijas uzņēmumiem nodrošināt sabiedrību gan ar vietēji ražotiem produktiem, pārstrādājot minētos līdzvērtīgo valstu produktus, gan ar Latvijas klimatam atbilstošiem produktiem. Vienlaikus ZM piebilst, ka papildu prasības, kas līdz šim nebija piemērotas līdzvērtīgo valstu ražotajiem produktiem, var apgrūtināt robežkontroles procesus atsevišķos gadījumos.

Latvija neatbalsta EK piedāvājumu operatoriem ļaut bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā izmantot sastāvdaļas, kas ražotas līdzvērtīgajās valstīs un kas neatbilst piedāvātajām papildu prasībām, pat ja operators ražotajam produktam pievienotu šādas sastāvdaļas mazāk nekā 5% no kopējā produkta svara, jo tas radīs papildu administratīvo slogu kontroles sistēmai.

Latvija atbalsta EK piedāvātos grozījumus operatoru grupu prasībās. Patlaban Latvijā nav sertificētu operatoru grupu, tomēr grozījumi varētu veicināt šādu grupu izveidi, jo tie paredz atļaut operatoru grupas izveidot operatoriem ar lielākām sertificētām zemes platībām un atceļ ierobežojošās prasības attiecībā uz ienākumiem un apgrozījumu.

Latvija atbalsta EK ierosināto mājputnu ražošanas vienības platības ierobežojuma atcelšanu, jo tā atvieglo operatoru darbību. Tāpat Latvija piekrīt prasību vienkāršošanai, tas ir, atcelt vispārīgo prasību ievērot minimālo 48 stundu nogaidīšanas periodu, kad ir lietotas veterinārās zāles, ja to pieļauj atļauto zāļu lietošanas nosacījumi.

Pēc Lauku atbalsta dienesta reģistra datiem, Latvijā patlaban ir reģistrēti 4075 sertificēti bioloģisko produktu ražotāji. Saskaņā ar 2025. gada Zemkopības ministrijas lauksaimniecības ziņojumu 2024. gadā bioloģiski sertificētās izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) īpatsvars veidoja 15,7% no kopējās LIZ platības. Bioloģiskās lauksaimniecības nozare ieņem nozīmīgu vietu valsts tautsaimniecībā, tāpēc EK ierosinātie grozījumi tieši ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Pēc ZM datiem Latvijā patlaban ir 10 sertificētu operatoru, kas nodarbojas ar produktu importu no trešajām valstīm.

ZM norāda, ka lauksaimniecības preces vai izejvielas, kuru vietējā tirgū trūkst, pārsvarā tiek ievestas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, no kurām lielākie tirdzniecības partneri ir Lietuva, Igaunija un Polija. Tomēr produkcija tiek importēta arī no līdzvērtīgajām trešajām valstīm, piemēram, Indijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas un Čīles.