papildināta - SM uzdevusi EDzL līdz nākamajai piektdienai iesniegt aprēķinus par «Rail Baltica» tilta balsta Daugavā konservāciju 0 46

Rīga, 15. janv., LETA. Satiksmes ministrija (SM) ir uzdevusi "Rail Baltica" projekta nacionālajam ieviesējam Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) līdz nākamajai piektdienai, 23. janvārim, iesniegt aprēķinus par "Rail Baltica" tilta balsta Daugavā konservāciju, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka EDzL ir jāiesniedz visa Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla tvēruma samazinājuma konservācijas kopējās izmaksas, tostarp pirmā tilta balsta būvdarbiem.

Šos aprēķinus ministrija ir uzdevusi veikt kopš 2025. gada rudens.

Plānots, ka tehniskais projekts pirmā tilta pāļa konservācijai tiks izstrādāts 2026. gada otrajā pusē. Lai saglabātu balsta kvalitāti, EDzL vadībā tiks izstrādāts konservācijas tehniskais projekts atbilstoši būves specifikai, kā arī uzraudzība būs projekta nacionālā ieviesēja atbildība.

Komentējot, vai kādam par tilta balstu būtu jāuzņemas atbildība, ministrijā skaidroja, ka dzelzceļa tilta pirmās kārtas izbūve ietilpst sākotnējā Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla tvērumā, kura būvniecībai bija nodrošināts Kohēzijas fonda (CEF9) finansējums. Atbilstoši finansējuma līgumā noteiktajam darba uzdevumam finansējums bija jāapgūst, pretējā gadījumā tas būtu jāatgriež, kā arī darba uzdevuma neizpildes gadījumā to atkārtoti nevarētu pieteikt citā CEF projektu uzsaukumā, skaidroja ministrijā.

Tāpat ministrijā uzsvēra, ka šī aktivitāte tika pieteikta 2022. gadā, kas bija pirms valdības lēmuma par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas aktivitātēm Latvijā, un atbilda tā laika apstiprinātajam projekta tvērumam.

Ministrijā informēja, ka pirmais posms jaunā dzelzceļa tilta pār Daugavu konstrukciju izbūvē noslēdzās 2025. gada martā, savienojot pirmā tilta balstu Daugavā ar krastā esošajām konstrukcijām. Atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem, ja būvdarbi tiek pārtraukti ilgāk par vienu gadu, ir jāveic konstrukciju aizsargpasākumi. Konservācijas nepieciešamība ir noteikta, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atzinumu un citiem normatīviem.

Tāpat ministrijā atzina, ka pirmajā kārtā līdz 2030. gadam par prioritāti noteikta "Rail Baltica" pamatlīnijas izbūve, savukārt Rīgas savienojums ar "Rail Baltica" līniju pirmajā kārtā tiks nodrošināts, izmantojot esošo dzelzceļa tīklu. Tādējādi tilta būvniecības atsākšana iespējama pēc šo prioritāšu īstenošanas, visticamāk, pēc 2030. gada.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) trešdien, 14. janvārī, žurnālistiem uzsvēra, ka kādam noteikti būtu jāuzņemas atbildība par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" nepabeigto tilta balstu Daugavā.

Pēc premjeres sacītā noprotams, ka viņa ir prasījusi satiksmes ministram aprēķināt, cik izmaksātu nepieciešamie risinājumi balsta iekonservēšanai, bet aprēķins vēl nav veikts. "Bet tāpat notiek arī izmeklēšana par "Rail Baltic", jo es pilnīgi piekrītu, ka nevienam vien ir jāuzņemas atbildība par to, kādā veidā šis projekts ir vadīts," uzsvēra Siliņa.

Jau vēstīts, ka EDzL valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme šomēnes TV24 raidījumā "Uz līnijas" atklāja, ka Daugavā iedzītais "Rail Baltica" tilta balsts šogad tiks iekonservēts, bet tā "atkonservēšana" visdrīzāk notiks tikai pēc 2030. gada.

Ziņots arī, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.