Solidaritātes iemaksas, prasība par banku klātbūtnes nodrošināšanu reģionos un citas tikai Latvijā radītās banku regulācijas iniciatīvas kopumā rada papildu slogu, kam nav ekonomiska pamata un kas nav balstīts objektīvos datos, intervijā aģentūrai LETA pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
"Bet likums ir jāpilda, nosacījumi ir jāievēro, tāpēc mēs investējam resursus un domājam, kā šo reģionālo klātbūtni sakārtot. Iespējams, alternatīvi risinājumi būtu devuši daudz lielāku ieguvumu gan klientiem, gan bankām," teica Mencis.
Viņš skaidroja, ka "Swedbank" pilotprojektā atvēra klientu apkalpošanas vietu Madonā, kas strādā piektdienās. Pilotprojekta dati rāda, ka 75% cilvēku, kuri ierodas uz apkalpošanu, varēja jautājumus atrisināt attālināti, savukārt daļa pieprasīto pakalpojumu ir tādi, ko banka nav pilnvarota nodrošināt, piemēram, autentifikācijas izsniegšana.
Mencis stāstīja, ka klienti lielākoties nāk, jo viņiem ir bažas pamēģināt pašiem, tāpēc konsultants iedrošina un palīdz ar padomu, lai mazinātu klienta nedrošību, lai tālāk klients varētu darboties pats. "Mēs ļoti ceram, ka apkopoto informāciju vēlāk uzklausīs arī regulators, lai pieņemtu lēmumus, kas balstīti faktos, nevis emocijās vai pieņēmumos," teica "Swedbank" vadītājs.
Mencis norādīja, ka savā ziņā būtu pozitīvi, ja pieprasījums pieaugtu, kad cilvēki redzētu, ka ir pieejami klātienē banku darbinieki.
"Šoreiz pat nebūtu slikti konstatēt, ka esam dzīvojuši maldīgos priekšstatos. Diemžēl dati, kas saistīti ar demogrāfiju un ekonomisko aktivitāti, kā arī banku līdzšinējo pieredzi, liek domāt par pretējo," viņš teica, piebilstot, ka reģionu attīstībai ir nepieciešama valstiska pieeja - infrastruktūra, cilvēki, darbavietas, pakalpojumi.
"Swedbank" vadītājs skaidroja, tas, ka klients varēs saņemt bankas pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, ir viens stāsts, bet tas nenozīmē, ka pēkšņi šajās vietās atvērsies eksportspējīgi uzņēmumi vai ka bankas filiāles atvēršana pati par sevi dos impulsu būtiskai ekonomiskai aktivitātei. "Par to mēs esam skeptiski. Savukārt, ja pierādīsies pretējais, tad tā jau būs nosacīti pozitīva problēma," teica Mencis.
Viņš uzsvēra, ka jautājums ir par kopējo lietderību. "Ja arguments ir, ka šādas klientu apkalpošanas vietas divas reizes nedēļā radīs milzīgu ekonomisko izaugsmi reģionos, tad tā ir vienkārša dzīvošana ilūzijās," teica Mencis, uzsverot, ka bankas ļoti labi jūt reālās ekonomikas pulsu un būtu labi, ja to viedoklī vairāk ieklausītos, lai kopīgi varētu strādāt pie risinājumiem, kas dod pienesumu Latvijas izaugsmei.
Tāpat viņš skaidroja, ka uzņēmējiem svarīgāka ir skaidra nodokļu politika, saprotami valstiski lēmumi - demogrāfijā, enerģētikā, darbaspēka jautājumos, infrastruktūrā, izglītībā. "Gribētos, lai kopējie resursi tiktu novirzīti jautājumiem un tēmām ar daudz lielāku kopējo ieguvumu," piebilda bankas vadītājs.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
