Kreditoram un parādu piedzinējam jānodrošina, ka informācija par parādu nenonāk citu cilvēku rīcībā, un mēģinājumos sazināties ar parādnieku nevajadzētu izmantot tādus kanālus kā darba vieta, sociālie mediji vai parādnieka tuvinieki, skaidro Datu valsts inspekcijā (DVI).
Iestāde saņēmusi iesniegumus par gadījumiem, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tieši vai netieši izpaudis informāciju par cilvēka parādsaistībām, piemēram, viņa darba vietai vai ģimenes locekļiem.
DVI uzsver, ka kreditoram vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt personas datu konfidencialitāti un nepieļaut nepamatotu informācijas izpaušanu trešajām personām. Tāpat ir pienākums pārliecināties, ka informācija par parādu tiek nosūtīta tikai tad, kad nepieciešams, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Piemēram, personas datu konfidencialitātes ievērošana nenozīmē, ka kreditors var nosūtīt uz parādnieka darba vietu aploksni ar lielu uzrakstu "Parādu piedziņa Jānim Bērziņam", cerot, ka to pa ceļam neizlasīs puse biroja, norāda inspekcijā.
Kā skaidro DVI, kreditors vai parādu piedzinējs sazinās ar parādnieku, izmantojot līgumā norādīto kontaktinformāciju. Ja tādējādi viņu neizdodas sasniegt, drīkst izmantot arī citus kanālus.
Vienlaikus inspekcijā uzsver, ka kreditors un parāda piedzinējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku trešajām personām. Tāpat viņam kā pārzinim ir pienākums nodrošināt personas datu konfidencialitāti un īstenot atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nepieļautu neatļautu datu izpaušanu. Līdz ar to kreditors ir tiesīgs nosūtīt paziņojumu uz cilvēka darba vietu tikai tad, ja tiek ievērotas likuma prasības, rezumē DVI.
Savukārt darba vietai nav tiesiska pamata veikt papildu personas datu apstrādi, nogādājot šo korespondenci darbiniekam, ja tas ir ārpus iestādē noteiktās kārtības. Gadījumos, kad šādu sūtījumu nav iespējams nodot adresātam atbilstoši iekšējai kārtībai, tas jāatgriež sūtītājam vai jāinformē, ka sūtījums saņemts kļūdaini un tāpēc tiks iznīcināts. Darba vietai nav pamata savā lietvedībā vai citos dokumentos to glabāt, uzsver inspekcijā.
Tāpat DVI skaidro, ka bez cilvēka piekrišanas nedrīkst izpaust informāciju par viņa iespējamo parādu ģimenes locekļiem, radiniekiem vai citiem, ja nepastāv tiesisks pamats. Tāds var būt, ja attiecīgā persona ir līdzaizņēmējs, galvinieks vai cita persona, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt attiecīgo informāciju.
DVI uzsver, ka kreditoram un parādu piedzinējam jānodrošina, ka informācija par parādu nenonāk citu cilvēku rīcībā. Par iespējamu parādu cilvēkam nevajadzētu uzzināt no kolēģiem, radiniekiem vai citiem cilvēkiem neatbilstošas saziņas dēļ. Gadījumos, kad parādnieks nav sasniedzams, cita kontaktinformācija jāiegūst likumīgā veidā no oficiālām iestādēm, un saziņai nevajadzētu izmantot tādus kanālus kā darba vieta, sociālie mediji vai parādnieka tuvinieki.
DVI arī vērš uzmanību, ka jautājumi par parāda esamību, apmēru, līguma spēkā esamību vai saistību izpildi ir civiltiesiska rakstura strīdi, kuru izšķiršana neietilpst inspekcijas kompetencē.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru