Bankas un investīciju fondi ir gatavi finansēt atjaunojamās enerģijas projektus Baltijā un citviet Austrumeiropā, taču nozares attīstību ierobežo nepietiekams elektroenerģijas patēriņš, sestdien ERAB biznesa forumā Rīgā atzina eksperti.
Baltijas valstīs un citviet Austrumeiropā netrūkst ne investoru, ne banku, kas būtu gatavas finansēt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus. Daudz lielāks izaicinājums ir atrast pietiekamu pieprasījumu pēc saražotās elektroenerģijas, sestdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa forumā Rīgā atzina nozares eksperti.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Baltijas valstis enerģētikas jomā jāuztver kā vienots tirgus. Pēc Lietuvas enerģētikas grupas "Ignitis" pārstāves Anu Eslasas teiktā, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nepieciešams kopīgs redzējums par to, kādi enerģētikas projekti un kurās vietās būtu attīstāmi.
Eksperti norādīja, ka pēdējos gados Baltijas reģionā strauji pieaugusi saules enerģijas projektu attīstība. Tas radījis situācijas, kad dienas laikā elektroenerģijas cenas biržā kļūst ļoti zemas vai tuvojas nullei.
Tādēļ arvien lielāku nozīmi iegūst enerģijas uzkrāšanas sistēmas jeb bateriju parki (BESS), kas ļauj uzkrāt saules un vēja parkos saražoto elektroenerģiju laikā, kad pieprasījums ir mazāks.
Vienlaikus eksperti atzina, ka reģionā tiek plānots vairāk atjaunojamās enerģijas projektu, nekā pašlaik ir pieejams pieprasījums pēc elektroenerģijas.
"Lielākā problēma ir patēriņš," diskusijā uzsvēra Eiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmuma "Green Genius" valdes priekšsēdētājs Ruslans Sklepovičs. Viņš norādīja, ka tieši lielāks patēriņš ilgtermiņā palīdzētu nodrošināt zemākas elektroenerģijas cenas.
Kā vienu no galvenajiem risinājumiem eksperti minēja lielu datu centru attīstību Baltijas valstīs. Šādi centri patērē ļoti lielu elektroenerģijas apjomu, vienlaikus nodrošinot stabilu un prognozējamu pieprasījumu.
Pēc Eslasas teiktā, datu centru attīstītājiem svarīgākais nav zemākā elektroenerģijas cena, bet gan piegāžu drošība un paredzamība. Viņa uzsvēra, ka pietiktu ar viena liela datu centra ienākšanu Baltijas reģionā, lai tas veicinātu arī citu līdzīgu investīciju piesaisti.
Savukārt Sklepovičs norādīja, ka datu centru piesaiste būtu jāiekļauj visu trīs Baltijas valstu valdību prioritāšu sarakstā.
Eksperti kā vēl vienu elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma avotu minēja elektroauto izplatības pieaugumu. Lai gan viena automašīna būtiski neietekmē kopējo patēriņu, lielāks elektroauto skaits ilgtermiņā rada ievērojamu papildu pieprasījumu.
Runājot par finansējumu, investori bija vienisprātis, ka kapitāla pieejamība šobrīd nav šķērslis. Francijas investīciju fonda "RGreen Invest" pārstāve Matilde Ketofa norādīja, ka gan bankas, gan investīciju fondi aktīvi meklē iespējas ieguldīt atjaunojamās enerģijas projektos Centrālajā un Austrumeiropā.
Līdzīgu viedokli pauda arī Somijas uzņēmuma "Taaleri Energia" vadītājs Kajs Rintala, uzsverot, ka investoru interese par Baltijas reģionu saglabājas augsta arī sarežģītās ģeopolitiskās situācijas apstākļos.
Ekspertu vērtējumā nākamais attīstības posms Baltijas enerģētikā būs nevis jaunu vēja vai saules parku būvniecība, bet gan elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstība un lielu patērētāju piesaiste reģionam.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru