Ekonomisti: Inflācijas temps turpinās sarukt, bet saglabāsies cenu pieaugumu veicinoši faktori 0 42

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka pēc izteikti zema inflācijas perioda 2024. gadā 2025. gads licis sarosīties, analizējot un vērtējot, kāpēc cenu pieaugums kļuvis straujāks. Jau kopš pagājušā gada sākuma inflācija turējusies virs 3%, rudenī pakāpjoties pat līdz 4,3%, bet gada nogalē atkal mazinoties. 2025. gada decembrī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, vispārējais cenu līmenis pieaudzis par 3,5%, savukārt, salīdzinot ar novembri, cenas vidēji sarukušas par 0,1%.

Pērn īpaši tika pievērsta uzmanība pārtikas cenu pieaugumam, tomēr strauji augušas arī dažādu pakalpojumu cenas, un gada otrajā pusē kāpušas cenas arī energoproduktiem.

Opmane pauž, ka vairāki iemesli liek domāt, ka tuvākajos mēnešos varētu būt gaidāms inflācijas sarukums.

Neskatoties uz neseno naftas cenu pieaugumu, kas saistīts ar bažām par tās piegādes apjomiem, ņemot vērā nestabilo situāciju Irānā un Venecuēlā, patlaban cenu līmenis gan naftai, gan dabasgāzei, salīdzinot ar vidēja termiņa datiem, ir samērā zems. Šo resursu cenas būtiski ietekmē ne tikai enerģijas cenas (cenas degvielai, elektrībai un dabasgāzei patērētājiem), bet arī netiešā veidā rada izmaksas, kas tiek iekļautas citu produktu gala cenās. Augsto energocenu periodā 2022. gadā, enerģijas cenu pieauguma rezultātā palielinoties transporta, uzglabāšanas un ražošanas izmaksām, papildus kāpa cena arī pārtikai, rūpniecības precēm un pakalpojumiem.

"Lai gan pastāv riski, ka dažādu ģeopolitisku saasinājumu dēļ enerģijas cenas varētu pieaugt, patlaban spēcīga šo cenu ietekme uz citu produktu cenu pieaugumu 2026. gadā nav gaidāma," norāda Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa pauž, ka pārtikas cenas pēc krietna samazinājuma novembrī gada pēdējā mēnesī nedaudz pakāpušās, tomēr kopumā pārtikas cenu pieaugums decembrī ir neliels un mazāks, nekā sezonāli ierasts šajā mēnesī. Novembrī pārtikas cenu kritumu varēja skaidrot ar būtisku cenu akciju pieaugumu valsts svētku periodā, un līdzīgas tendences turpinājās arī decembrī, kad dažkārt mazumtirdzniecības tīklos piedāvātās atsevišķu produktu cenas šķietami bija tik pievilcīgas, ka varētu būt pat zem pašizmaksas.

Opmane norāda, ka globāli pārtikas cenas pamazām sarukušas jau kopš pērnā gada vidus. Savukārt Latvijā no 2026. gada jūlija atsevišķiem pārtikas produktiem būs samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tādējādi gan ārējie faktori, gan iekšējie notikumi liecina, ka arī pārtikas cenu straujais pieaugums 2026. gadā varētu pierimt.

Tomēr arī 2025. gada decembrī publicētajās Latvijas Bankas prognozēs norādīts, ka saglabāsies faktori, kas cenu pieaugumu veicina. Galvenais no tiem ir relatīvi straujais algu pieaugums. Lai gan algu pieaugums nav vienmērīgs dažādos sektoros un profesijās, tomēr vidēji tas Latvijā 2025. gadā bijis noturīgs.

"Šo algu pieaugumu daļēji un īslaicīgi varētu finansēt ar uzņēmumu peļņas maržu samazinājumu, tomēr parasti tas nozīmē papildu izmaksu pārnesi uz produktu gala patērētājiem. Visspēcīgāk tas izpaužas kā pakalpojumu cenu straujāks pieaugums, tomēr tam ir ietekme arī uz citiem sektoriem, jo darbaspēks ir vajadzīgs jebkuru produktu ražošanā, atšķiras vien, cik liela ir šī darbaspēka izmaksu komponente kopējā produkta cenā," norāda Opmane, piebilstot, ka kopumā sagaidāms, ka 2026. gads inflācijas jomā būs mierīgāks. Latvijas Bankas prognozētais cenu pieaugums šim gadam ir zemāks nekā 2025. gadā, tomēr, visticamāk, gada laikā cenu pieaugums būs nedaudz virs 3%.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājies par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bijusi alkoholam, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājušās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī maksai par mājokli.

Gada inflācija decembrī sarukusi līdz 3,5%, un to veidojošie divi galvenie faktori ir maksa par mājokli un pārtika, kas veido 2,32 procentpunktus no kopējās gada inflācijas.

Gašpuitis norāda, ka janvārī gaidāms ierastais cenu līmeņa kāpums nodokļu un tarifu pārskatīšanas dēļ, taču inflācijas temps pamazām turpinās mazināties.

Viņš skaidro, ka tendences enerģijas tirgū ir bijušas labvēlīgas un vidējā termiņā tām ir pamats turpināties. Tomēr riski, kuri šo cenu kontekstā tiek regulāri piesaukti, ir likuši gan naftas, gan gāzes cenai pēdējās dienās atkal pakāpties. Naftas cenu ietekmējuši draudi Irānas naftas tirdzniecības partneriem un laikapstākļi, kas reizē ar salīdzinoši zemajiem Eiropas krājumiem likuši reaģēt gāzes cenai. Šo faktoru ietekme gada sākumā var lejupejošo inflācijas tendenci sabremzēt, taču vidējā termiņā tā saglabāsies.

Nozīmīgākais iemesls straujajam cenu pieaugumam pērn bija krasais cenu kāpums pārtikai. FAO pārtikas cenu indekss decembrī turpināja samazināties, iezīmējot jau vairākus mēnešus ilgu lejupslīdi. Kritumu galvenokārt noteica zemākas piena produktu, gaļas un augu eļļu cenas, savukārt graudaugu cenu kāpums to atsvēra tikai daļēji.

"Kopumā pārtikas cenu spiediens pasaulē mazinās un tam ir jāatspoguļojas arī Latvijas veikalos. Tāpat citu preču ziņā globālo cenu līmeni turpina ietekmēt Ķīnas pārprodukcijas problēmas. Tikmēr, sekojot algu kāpumam iekšzemē, straujāks kāpums būs vērojams pakalpojumu cenrāžos," pauž Gašpuitis, piebilstot, ka gada sākuma mēnešos gada inflācija palēnināsies un šogad kopumā tā prognozējama 2,4% apmērā.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka 2025. gada laikā cenu kāpums un mēģinājumi to ietekmēt bija viens no galvenajiem sabiedriskās darbakārtības tematiem.

"Visa drāma bija "saspiesta" pērnā gada pirmajos četros mēnešos, kad cenu kāpums ievērojami pārsniedza sezonai tipisko. Kopš tā brīža gandrīz nekas labā vai sliktā nozīmē interesants nav noticis, cenu līmenis palika gandrīz nemainīgs, decembrī tas bija tikai par 0,1% augstāks nekā aprīlī," pauž Strautiņš, norādot, ka neparasts bija tikai novembris, kad caurmērā cenas šim mēnesim neraksturīgi samazinājās par 0,3%. To veicināja patērētājiem draudzīgi izejvielu tirgi, kas samazināja gada inflāciju no 4,3% oktobrī līdz 3,5%. Jaunākie dati liecina, ka šogad vidējā inflācija būs ap 2,5%.

Decembrim atbilstoši cenas samazinājās par 0,1%, un to lielā mērā noteica atlaižu sezonas iezvanīšana. Sviesta cena samazinājās par 7%, alkohols un tabaka kļuva lētāki par 2,1%. Ar naftu saistīto produktu cena kopš oktobra bijusi gandrīz stabila un zema un samazinājusies par 1,2%.

Kā norāda Strautiņš, nekas neliecina, ka 2026. gada patēriņa cenu ziņās būs "kaut kripatiņas interesantuma". Izejvielu tirgi ir mierīgi, izņemot atsevišķu industriālo metālu, jo īpaši vara, cenas, bet to ietekme uz patēriņa cenu indeksu ir ļoti lēna un izplūdusi. Pārtikas cenas ietekmēs krasais sviesta, kā arī dažu eksotisko produktu cenu kritums kopš 2025. gada sākuma, kas iepriecinās atsevišķu produktu patērētājus. Tas nenozīmē, ka šokolādes cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo kakao pupiņu cenas kopš augstākā punkta 2025. gada sākumā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, taču četros gados joprojām ir augušas par 140%. Citi biržās tirgotie ražojumi, kas ietekmē Latvijas pārtikas pamatproduktu cenas, vai nu kļūst lētāki pakāpeniski (graudi, piena pulveris), vai daudz nemainās (gaļa).

Vieglu un drīzāk lejupvērstu ietekmi prognozē arī enerģijas tirgos. Atjaunīgo resursu konkurence un lielie ieguldījumi infrastruktūrā aizvadītā gada laikā ievērojami samazinājuši sašķidrinātās gāzes cenu. Savukārt katrs jaunais saules, vēja vai akumulatoru parks samazina elektroenerģijas cenas, bet risks ir patēriņa pieaugums Latvijā, kā arī lielie ieguldījumi datu centros Ziemeļvalstīs, kas strauji palielina to ražošanas jaudu izmantošanu.

"Apstākļos, kad importa ietekme uz cenu līmeni ir kopumā maznozīmīga, bet atsevišķās pozīcijās lejupvērsta, par svarīgāko inflācijas procesu uzturētāju kļūs pakalpojumi," pauž Strautiņš, piebilstot, ka gada inflācija kopš 2024. gada vidus turas 5,1% līdz 6,3% diapazonā.

Strautiņš pauž, ka straujais algu kāpums līdz šim un prognozes par darba tirgu 2026. gadā signalizē, ka pakalpojumu cenas turpinās augt, varbūt tikai nedaudz piebremzējot.

"Labā ziņa - cenu līmenis augs tāpēc, ka latvieši arvien vairāk maksās viens otram, nevis maksās vairāk par importa precēm," norāda ekonomists.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka notikumiem bagātais gads inflācijas jomā noslēdzies salīdzinoši mierīgi. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis decembrī nedaudz sarucis (par 0,1%, salīdzinot ar novembri). Pret decembri 2024. gadā cenas pieaugušas par 3,5%. Attiecīgi pērn inflācija vidēji sasniegusi 3,7% atzīmi, kas ir krietni virs 2024. gadā novērotajiem 1,3%.

Decembrī, papildus ierastajām sezonālajām cenu svārstībām, negaidīti liela nozīme bija tieši akcijām. Ja tās pārtikas produktiem nav retums un teju katru mēnesi svārsta inflācijas datus, tad alkohola cenu līmeņa kritums par 3,3%, salīdzinājumā ar novembri, ir lielākais novērojumu vēsturē. Salīdzinot ar decembri pērn, alkohols vidēji bija par 4,6% lētāks, spītējot akcīzes kāpumam martā. Mālnieks secina, ka augustā ieviestie alkohola tirdzniecības ierobežojumi mazumtirgotājiem un ražotājiem, visticamāk, ietekmē pieprasījumu, jo mudinājuši tirgotājus būtiski mazināt cenas.

Kā pauž Mālnieks, jau iepriekš bija skaidrs, ka inflācija 2025. gadā Latvijā nenoturēsies tik zemā līmenī kā 2024. gadā un arī pārsniegs ECB kāroto 2% etalonu. Latvijai, kā ekonomikai, kas vēl tiecas uz Eiropas Savienības vidējo līmeni gan iekšzemes kopprodukta (IKP), gan atalgojuma ziņā, inflācijas apmērs ap 3% ir uzskatāms par vēlamu. Tomēr pērn inflācija bija ne tikai straujāka par eirozonas mērķi, bet arī straujāka, nekā Latvijā ilgtermiņā vidēji vērots (2,7%). Turklāt bažas, īpaši zemo ienākumu mājsaimniecībām, radīja fakts, ka viens no galvenajiem dzinuļiem bija straujš pārtikas cenu kāpums.

Pērn pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija teju visu gadu pārliecinoši noturējās virs 5% atzīmes (2024. gadā ap 2,8%). Mālnieks norāda, ka kādu daļu no novērotā cenu līmeņa kāpuma varēja skaidrot ar pasaules tirgos notiekošo, piemēram, kafijas straujo cenu kāpumu un cūku mēri Eiropā, bet citu - ar noturīgo algu izaugsmi un ne tik veiksmīgo pašmāju ražas sezonu. Tomēr vietējo analītiķu uzmanības centrā nonāca ar ekonomiskajiem procesiem neizskaidrojamā inflācijas komponente. Ekonomikas ministrija ar atsevišķiem mazumtirgotājiem parakstīja memorandu ar ambīciju nodrošināt zemo cenu preču grozu veikalos.

"Nav pietiekami detalizētu datu, lai pilnvērtīgi un viennozīmīgi analizētu memoranda ietekmi. Iespējams, ka būtiskāka ietekme uz pārtikas cenām ilgtermiņā būs pērn vērotajai aktīvākajai rīcībai no Konkurences padomes puses. Prognozējams, ka pārtikas inflācija šogad, visticamāk, būs lēnāka nekā pērn - tirgus apskatnieki prognozē, ka globālās pārtikas cenas varētu mazināties, un arī PVN samazināšana jūlijā atsevišķām pārtikas produktu grupām uz neilgu laiku sniegs zināmu atvieglojumu pārtikas un kopējai inflācijai," pauž Mālnieks.

Viņš norāda, ka grūtāk veicināt samazinājumu otrajai būtiskākajai kopējā cenu līmeņa pieauguma komponentei - pakalpojumu inflācijai. Galvenais tās iemesls ir noturīgais algu kāpums.

"No vienas puses, augošas algas ir labvēlīga ziņa, jo tās turpina stiprināt iedzīvotāju pirktspēju, taču, no otras puses, algu kāpums turpina uzturēt augšupvērstu spiedienu uz preču un īpaši pakalpojumu cenām," skaidro Mālnieks, piebilstot, ka iepriekš zemais mājsaimniecību patēriņš samazinājis uzņēmumu peļņas maržas, tāpēc privātajā sektorā algu kāpums turpinās pakāpeniski rimt.

Viņš pauž, ka šī gada pirmajā pusē inflācija, visticamāk, pārsvarā saglabāsies virs 3% atzīmes. PVN samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem un ierastie sezonālie procesi veicinās inflācijas samazināšanos, ļaujot tai šogad vidēji sasniegt 3% un nākamgad noslīdēt vēl nedaudz zemāk.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka patēriņa cenu līmenis Latvijā pērn decembrī gada izteiksmē pieauga par 3,5%, bet salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,1%. Kopumā eirozonā inflācijas līmenis noslīdējis līdz 2%, nostiprinoties pie ECB ilgtermiņa mērķa līmeņa. Latvijā tomēr inflācija saglabājas virs Eiropas vidējā līmeņa pamatā straujā algu pieauguma dēļ.

Inflācijas līmenis pakalpojumu sektorā bijis augsts, īpaši komunālo pakalpojumu jomā - pieaugušas ūdensapgādes, siltumenerģijas un kanalizācijas pakalpojumu cenas, bet samazinājušās elektroenerģijas un mājokļa īres cenas. Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kas gada laikā pieauga par 6,9%, ir devis lielāko ietekmi uz kopējo gada inflāciju +1,18% apmērā.

Otra būtiskākā patēriņa kategorija, kas devusi 1,14% no kopējās gada inflācijas, bija pārtikas preces, kuru cena gada laikā pieaugusi par 4,2%. Neskatoties uz dažādām sezonālajām akcijām, pārtikas cenas decembrī pieauga par 0,2%, lielāko pieaugumu novērojot zivīm (+7,5%) un sulām (+5,1%).

Purgailis norāda, ka nepārstrādātas pārtikas cenu pieaugums ir devis lielāko ietekmi uz kopējo inflāciju eirozonā, kas, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, pagājušā gada pēdējā mēnesī pret 2024. gada decembri pieauga par 4,2%.

"Diemžēl šis fakts signalizē, to, ka arī turpmākajos mēnešos varam sagaidīt pārtikas cenu pieaugumu arī Latvijā. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem pārtika un komunālie pakalpojumi ir vienas no galvenajām izdevumu pozīcijām, tāpēc aizvadītā gada cenu izmaiņas šajās kategorijās būtiski ietekmējušas šo iedzīvotāju grupu," pauž ekonomists.

Viņš pauž, ka Latvijā šogad inflācija varētu būt zemāka nekā 2025. gadā, tomēr saglabāsies nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā, jo turpināsies algu kāpums, kas pārsniedz eirozonas vidējo algu kāpumu. Gada sākumā cenu pieaugumu veicinās arī akcīzes nodokļa palielinājums degvielai un gāzei, kas ietekmēs transporta un loģistikas izmaksas, ilgtermiņā ietekmējot kā preču, tā pakalpojumu cenas.

Lai gan decembrī nedaudz par 0,2% samazinājušās tabakas izstrādājumu cenas, šī ietekme būs īslaicīga, jo no šī gada 1. janvāra stājas spēkā akcīzes nodokļu izmaiņas šajās produktu grupās.

No 1. jūlija paredzēts PVN samazinājums atsevišķām pārtikas grupām, piemēram, pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kas veicinās šo pārtikas preču cenu samazinājumu, tomēr ietekme uz kopējo inflācijas līmeni prognozējami nebūs ļoti būtiska. Lai arī Ziemeļeiropas reģionā piedzīvoto auksto laikapstākļu dēļ janvārī ir būtiski pieaugusi elektroenerģijas cena, tā, visticamāk, nākamajos mēnešos stabilizēsies. Kopumā energoresursu tirgū patlaban nav signālu par gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas būs atbalstoši inflācijas samazinājumam. Tomēr ģeopolitiskie riski, piemēram, Venecuēlas operācijai līdzīgi notikumi citos reģionos, joprojām var ietekmēt situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%. Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

https://infogram.com/paterina-cenu-izmainas-1g0q3plrqrdnp1g