Ekonomistiem atšķirīgs viedoklis par rūpniecības attīstību šogad 0 60

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka pagājušā gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā, salīdzinājumā ar 2023. gada novembri, pieauga par 6,9%, un pēc straujā 8,8% kāpuma oktobrī rūpniecības nozare arī novembrī saglabāja pozitīvu tendenci, bet izaugsme bija mazāk strauja.

Viņš skaidro, ka ar veiksmīgiem rezultātiem rudeni noslēgusi apstrādes rūpniecība, kas novembrī uzrādīja 8,9% ražošanas apjoma pieaugumu pret iepriekšējā gada novembri un 0,5% pieaugumu pret oktobri. Oktobrī šī nozare piedzīvoja ievērojamu izrāvienu, un novembra dati rāda, ka pieauguma temps saglabājies. Īpaši labi rezultāti vērojami pārtikas ražošanā, kur apjomi palielinājušies par 11,3% attiecībā pret 2023. gada novembri, kas korelē ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos šajā segmentā.

Savukārt ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde turpina būt vājākais posms - novembrī apjomi samazinājās par 25,9% pret iepriekšējā gada līmeni. Šo kritumu lielā mērā nosaka iepriekšējo periodu būvniecības aktivitātes sabremzēšanās, kas ietekmē pieprasījumu pēc izrakteņiem, piemēram, dolomīta, grants un smilts.

Ekonomists norāda, ka koksnes un koka izstrādājumu nozarē, kas vēsturiski ir Latvijas eksporta dzinējspēks, vērojams 3,1% pieaugums attiecībā pret oktobri un 5,4% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Interesanti, ka, neskatoties uz izaugsmi, uzņēmēju noskaņojums šajā nozarē novembrī ir pasliktinājies par 6,5 procentpunktiem, kas varētu liecināt par uzņēmēju vēlmi pēc straujākas izaugsmes," pauž Purgailis.

Kā norāda ekonomists, kopumā rūpniecības dati par novembri apliecina, ka nozare turpina atgūties, tomēr vēl nav atgriezusies 2021. gada augstajā līmenī. Rūpniecībā vērā ņemams stimuls ir vietējais patēriņš, ko veicina pirktspējas uzlabošanās. Tomēr atsevišķās nozarēs saglabājas izaicinājumi, kas var ietekmēt kopējo izaugsmes tempu gada noslēgumā.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka gada sākums nesis kārtējo labo ziņu par apstrādes rūpniecību - pērn novembrī, salīdzinājumā ar oktobri, ražošana auga par 0,5%, kāpumam gada laikā sasniedzot 8,9%. Izlaide ir pieaugusi deviņos no 11 aizvadītā gada mēnešiem. Ražošanas apjoms vēl par 0,3% atpalika no augstākā punkta pandēmijas ražošanas buma laikā 2022. gadā, ko noteica tobrīd ļoti augstās globālās preču cenas.

Novembrī bija visu laiku lielākais apjoms koksnes izstrādājumu ražošanā jeb kokapstrādē, izņemot kokzāģētavas. Tāpat tika reģistrēts otrais augstākais pēcpadomju ēras līmenis pārtikas pārstrādē, augstāks tas bija tikai 2008. gada janvārī. Novembris bija arī vēsturiskais "vicečempions" elektrisko iekārtu ražošanā.

Ekonomists norāda, ka interesanta pērnā gada datu kopainas iezīme ir vienmērīgais apakšnozaru sniegums. Lielākais kritums (-5,1%) pērn 11 mēnešos bija dzērienu ražošanā, kas ir neliela nozare. Nedaudz saruka arī tekstilrūpniecība un ķīmijas preču ražošana.

"Pērn apstrādes rūpniecība auga apmēram par 6% (11 mēnešos 6,1%). Realitātes kopaina, ko pamatā veido investīcijas un tirgus situācija, signalizē par ļoti līdzīgu kāpumu 2025. gadā," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka, iedziļinoties eksporta tirgos notiekošajā, noteicošie būs divi apstākļi.

Pirmkārt, pasaules ekonomika kopumā. Īpatnība aizvadīto divu gadu vēsturē un nākamo divu gadu prognozēs ir "kontrasts starp emocionālu drāmu un reālo stabilitāti". Šajā laikā ir daudz runāts par laikmeta maiņu, satricinājumiem, neprognozējamību, taču pasaules ekonomikas pieaugums aizvadītajos gados bijis stabils, ap 3%. Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Pasaules Banka sagaida, ka pieaugums arī nākamajos divos gados būs ļoti tuvs 3% gadā.

Otrkārt, Latvijas tirdzniecības partneru sniegums uz pasaules fona uzlabojas. Igaunija iziet no ilgas un dziļas recesijas, Lietuvā uzkrājumu notērēšana var dot īstermiņa stimulu un ilgtermiņa problēmas jau labi augošai ekonomikai. Straujš iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikas uzlabojums, vairāk nekā par procentpunktu, gaidāms Zviedrijā, pakāpeniskāk uzlabosies Vācijas ekonomikas sniegums. Eiropas pārapbruņošanās palīdzēs nozaru grupai, kurai ir iespējas palielināt ražošanu, - metālapstrādei un mašīnbūvei. Pārējos divus ražošanas pīlārus, kas ir pārtikas un koksnes produkti, vairāk ierobežo izejvielu pieejamība, kā arī nepieciešamība īstenot dārgus investīciju projektus, lai ražošana turpinātu augt jau no sasniegtā līmeņa.

Strautiņš norāda, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik mēnesi ziņo par rūpniecību, bet papildina datubāzes par vairākām svarīgām pakalpojumu eksporta nozarēm. Šajās nozarēs, izņemot programmēšanu, eksporta apgrozījuma daļas ir zemākas nekā apstrādes rūpniecībā, bet visas nosauktās ir svarīgas Latvijas sabiedrības ienākumu veidotājas. Oktobrī profesionālo pakalpojumu sniegšanas apjoms reālā izteiksmē, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga par 4,7% (10 mēnešos vidēji par 0,8%), programmēšanā par 10,5% (8,6%), transporta pakalpojumos par 5,1% (1,3%), bet izmitināšanā un ēdināšanā oktobrī bija pretēja kustība jeb kritums par 2,1% (no janvāra līdz oktobrim pieaugums vidēji 4,1%).

"Tātad eksportā aizvadītais gads bija sekmīgs, un tendence tā laikā - kopumā labvēlīga. Pieaug ticība tam, ka pērn ekonomika auga vairāk nekā par 2% un tiek veidota laba inerce šī, 2025. gada, sniegumam," pauž Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norāda, ka apstrādes rūpniecība 2023. gadā bija viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tā veido aptuveni desmito daļu no ekonomikas un visbūtiskāk balstīja iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Latvijas ražotāji piedzīvoja straujāko izaugsmi Baltijas valstu vidū. Turklāt pērnā gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā reģistrēta arī otrā straujākā apstrādes rūpniecības izaugsme Eiropas Savienībā (pēc Īrijas). CSP dati rāda, ka pagājušā gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā pieauga par 6,1% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Novembrī ražošanas apjomu kāpums bija 8,9% pret pērno gadu.

Gan novembrī, gan arī gadā kopumā galvenie apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītāji bija četras lielākās apakšnozares - pārtikas ražošana, kokapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana. Strauja izaugsme tika reģistrēta automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā.

Buceniece norāda, ka, ņemot vērā ražotāju cenu kāpumu, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir audzis nedaudz straujāk nekā ražošanas apjomi. 2023. gada 11 mēnešos apgrozījums palielinājās par 6,5%. Apgrozījums eksportā pieauga straujāk nekā vietējā tirgū - attiecīgi par 6,9% un 5,6%.

"Lai gan iekšēju un ārēju izaicinājumu ir pietiekami, šis gads nozarē iesākas ar piesardzīgu optimismu. Saskaņā ar CSP uzņēmumu aptaujām pēc vairāk nekā diviem gadiem, kas tika pavadīti izteiktā pesimisma zīmē, pēdējā pusgada laikā rūpnieku noskaņojuma rādītājs svārstās ap ilgtermiņa vidējo līmeni," pauž Buceniece, piebilstot, ka pasūtījumu novērtējumā optimisms pat bija augstāks, bet nedaudz pieplaka gada otrajā pusē. Turklāt decembrī iezīmējās nedaudz lielāka piesardzība attiecībā uz eksporta pasūtījumiem - vērtējums neatšķiras no rādītāja pirms gada.

Decembra kritumu ietekmēja pasūtījumu samazināšanās kokapstrādē. Kā norāda Buceniece, iespējams, ka tas varētu būt saistīts ar ASV noteiktajiem tarifiem koksnes produkcijai, kas stājās spēkā oktobra vidū. Tajā pašā laikā pārtikas, gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu pasūtījumu apjoms turas virs ilgtermiņa vidējā. Nozarei kopumā palīdz būvniecības sektors, ko veicina Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana.

Pēc divu gadu lejupslīdes eirozonas apstrādes rūpniecības izlaide auga vien par aptuveni 1,5% pērnā gada 10 mēnešos, un uzņēmumu vērtējums par nozares sniegumu ir diezgan bēdīgs. Decembrī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (HCOB PMI) bija zemākais kopš marta. Kā labo ziņu Buceniece norāda to, ka noskaņojums par tuvāko nākotni ir uzlabojies. Tam par pamatu ir gaidāmais valdības tēriņu pieaugums, it īpaši aizsardzībai, kas var pavērt jaunas iespējas ražotājiem. Tomēr kopumā būtisku izrāvienu eirozonas ražošanā tuvākajā laikā, visticamāk, nevarēs novērot.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušā gada 11 mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 4,3% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 6,1%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 15,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis samazinājums par 3,9%.

2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājās par 6,9%. Tostarp ražošanas apmēri apstrādes rūpniecībā palielinājās par 8,9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 3,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 25,9%.

Rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 5,4%, pārtikas produktu ražošanā par 11,3% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā par 11%.

https://infogram.com/rupniecibas-produkcijas-apjoma-izmainas-2021100-1h0n25o8q9kdz4p