Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida darba samaksa kāpumu par vidēji apmēram 7% 0 45

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Pēc viņas lēstā, budžeta izdevumi atlīdzībai nākamajā gadā palielināsies par 3%, kamēr 2025. gadā kāpums varētu sasniegt 6,8%. Izglītības sektora algas, domājams, augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā kopumā. Lai gan skolotāju zemākās mēnešalgas likmes nākamgad paliks esošajā līmenī, vidējās algas izglītības sektorā augs, jo turpinās jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, un tai budžetā atvēlēti 45 miljoni eiro.

Gaidāms, ka bremzēsies algu pieaugums būvniecībā, jo nozare nav vienojusies par minimālās algas celšanu un tā joprojām būs 1050 eiro. Tomēr atšķirībā no 2025. gada tā attieksies uz visām darbinieku grupām bez izņēmumiem, piebilda Buceniece.

Viņa arī atzīmēja, ka Saeimā pirmajā lasījumā ir apstiprināti grozījumi, kas paredz minimālās virsstundas likmes būtisku samazināšanu, proti, no 100% līdz 50%. "Priekšā vēl diskusijas. Gadījumā, ja pašreizējais priekšlikums tiks apstiprināts, tas varētu vēl nedaudz ierobežot algu kāpumu nākamajā gadā," sacīja Buceniece.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka darba samaksas kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties, tomēr temps joprojām būs augsts, saglabājot izaicinājumus konkurētspējai un peļņai.

Pēc Gašpuita prognozētā, vidējā darba samaksa 2026. gadā varētu pieaugt par nedaudz vairāk kā 7%. "Temps saglabāsies straujš, apsteidzot inflāciju, kas nozīmēs tālāku vidējās pirktspējas pieaugumu," viņš sacīja.

Vienlaikus Gašpuitis minēja, ka daudzās nozarēs noturēt esošo algu pieaugumu kļūst sarežģīti, taču atbalstošs faktors ir inflācijas kritums.

"Ierasti, ka process noritēs nevienmērīgi nozaru, uzņēmumu un arī katra kolektīva vidū, kas nozīmē, ka personiskās perspektīvas situācija var atšķirties no kopējās. Nav gaidāma neviena nozare, kur darba samaksas līmenis nepieaugs. Lielākās izmaiņas varētu piedzīvot zemāk atalgotās darba vietas, jo šajās varētu strauji pavērties pieprasījums, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā," teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka kopējo tempu slāpēs arī ierobežojumi algu celšanai sabiedriskajā sektorā, tādēļ privātajā sektorā algu pieaugums būs straujāks. Tomēr, no otras puses, gaidāmā ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmē darbinieku iespēju uzlabošanos un darba devējiem pieaugošu izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijā kopš 2013. gada algu fonda kāpums nepārtraukti ir bijis straujāks par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu naudas izteiksmē, vienīgais izņēmums bija 2021. gads.

Viņš uzsvēra, ka oficiāli deklarēto algu fonds ir viens no ļoti nedaudzajiem rādītājiem ekonomikā, kas ir zināms pilnīgi precīzi, kamēr gandrīz viss pārējais - ražošana, tirdzniecība, eksports - ir vairāk vai mazāk precīzi novērtējumi.

"Straujais algu kāpums rada nebeidzamus analītiķu sirdsēstus par to, ka algas aug straujāk par ražīgumu un tas kaitē konkurētspējai. Taču eksporta dinamika brīžos, kad tirgus apstākļi ir daudzmaz labvēlīgi, kā šobrīd, neliecina par lielām konkurētspējas problēmām. Rodas likumsakarīgs jautājums - varbūt par zemu novērtēts ražīguma, tātad arī IKP pieaugums?," sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka algu pieaugumam nākamgad vajadzētu turpināt bremzēties un tas jau notiek kopš 2023. gada, kad algas pieauga par 12%. Nākamgad prognozējams algu kāpums apmēram par 7%, pēc 8% pieauguma 2025. gadā.

https://infogram.com/videja-darba-alga-latvija-2025gada-3ceturksni-1hmr6g8jkr3do2n