91% britu jūtas ērti ar kriptovalūtām 0 86

Pasaules tendenci vienaldzībai pret jauno un vienaldzībai pret līdzcilvēkiem apliecināja Lielbritānija, kur pēkšņi samazinājies kriptoinvestoru skaits.

Kriptovalūtu īpašnieku īpatsvars Lielbritānijas iedzīvotāju vidū samazinājies līdz 8 %, ziņoja pētījuma autori, kuru veica Lielbritānijas Finanšu uzraudzības pārvalde (FCA) sadarbībā ar platformu YouGov. 2025. gada pētījumā piedalījās 2352 respondenti.

2024. gadā apmēram 12 % valsts pieaugušo iedzīvotāju turēja kriptovalūtas. 2023. gadā — 10 %, bet 2022. gadā — 4,1 %.

Regulators skaidroja izmaiņas ar to, ka pēc straujā kriptotirgus sabrukuma saistībā ar kriptobiržas FTX krahu daudzi mazumtirdzniecības investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz kriptovalūtām. Investoru uzticība kriptoaktīviem varēja arī samazināties augstas tirgus svārstības un ārpolitiskās spriedzes dēļ.

Neskatoties uz to, ka britu skaits ar kriptovalūtām samazinājies, vietējo kriptotreideru kopējie aktīvi būtiski pieauguši. Katrs piektais kriptovalūtu īpašnieks Lielbritānijā rīkojas ar portfeli vērtībā no 1001 līdz 5000 sterliņu mārciņām. Tajā pašā laikā strauji samazinājies to īpatsvars, kuru kriptoaktīvi nepārsniedz 100 sterliņu mārciņas.

Vienlaikus iedzīvotāju informētība par kriptotirgu paliek stabila un augsta — 91 %, līmenī, kā pērn. Informētība par stablekoiniem turpina pieaugt. Tā palielinājusies no 53 % 2024. gadā līdz 58 % 2025. gadā. Visbiežāk kriptovalūtu turētāji dod priekšroku aktīvu iegādei caur centralizētām biržām, piemēram, Coinbase, Binance vai Kraken.

Pagājušajā nedēļā FCA paziņoja, ka nākamajā gadā varētu atļaut Lielbritānijas uzņēmumiem eksperimentēt ar maksājumiem stablekoinos, kā arī plāno pabeigt noteikumu izstrādi par digitālo aktīvu regulēšanu.

Četru gadu uzvedības modelis bitkoinam parasti bija saistīts ar halvingu — notikumu, kas notiek ik pēc četriem gadiem un samazina emisijas tempus. Agrīnajā posmā analītiķi skaidroja cenu pieaugumu ap halvesingu ar klasisku pieprasījuma un piedāvājuma attiecību. Laika gaitā daļa bitkoina kopienas šo skaidrojumu pārvērta par noturīgu “konsensu”, no kura izauga četrgadu cikla ideja.

Grupa treideru — iespējams, neapzināti — sāka darboties sinhroni, organizējot pirkumus un pārdošanas atbilstoši gaidītajam halvinga ritmam. Šādu neformālu koordināciju var raksturot kā “karteļu” uzvedību. Tā ieveda šajā loģikā arī tirgus ārējos dalībniekus, kā rezultātā starp treideriem nostiprinājās dominējoša kultūra, kas atbalstīja priekšstatu par bitkoina četrgadu ciklu.

Kad ideja par ciklu nostiprinājās, daļa tirgus dalībnieku mēģināja to apsteigt, ieņemot pozīcijas iepriekš, cerībā uz maksimālu peļņu. Tomēr 2025. gadā šī stratēģija izgāzās: treideru uzvedība izrādījās daudzveidīga — vieni agresīvi pārdeva, citi neatsaucās kustībai un nesekoja gaidāmajam scenārijam. Rezultātā iepriekšējā koordinācija izzuda, un bitkoinam sāka veidoties cita dinamika.

Svarīgi arī ņemt vērā, ka bitkoina četrgadu cikls darbojās ievērojami efektīvāk pirms institucionālo investoru plašā ieiešanas — galvenokārt caur ETF un citiem saistītiem finanšu produktiem.