Elektroenerģijas vidējā tirgus cena novembrī Latvijā un Lietuvā pieauga par 6% 0 68

Savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena pieauga par 6% un sasniedza 95,9 eiro par MWh.

Mēneša laikā zemākā cena 15 minūšu tirdzniecības intervālā Baltijā bija -0,44 eiro par MWh, bet augstākā cena sasniedza 506,64 eiro par MWh. Cenu atšķirības starp Baltijas valstīm galvenokārt noteica pārvades jaudu ierobežojumi, kas ne vienmēr ļāva cenām starp tirdzniecības zonām izlīdzināties. Tikmēr "Nord Pool" sistēmas cena pieauga būtiski straujāk jeb par 55%, sasniedzot 60,58 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu novembrī Baltijas valstīs noteica augstāks patēriņš kopā ar zemāku vēja staciju izstrādi, savukārt cenu spiedienu daļēji mazināja lielāka hidroelektrostaciju izstrāde un rekordaugsts imports no Ziemeļvalstu tirdzniecības zonām ar zemākām cenām.

Novembrī elektroenerģijas imports Baltijas reģionā pieauga par 19%, sasniedzot 2025. gada augstāko līmeni. To veicināja tas, ka Baltijas ārējie elektroenerģijas starpsavienojumi visa mēneša garumā darbojās ar maksimālo pārvades jaudu. Imports no Somijas uz Igauniju ("EstLink-1" un "Estlink-2") palielinājās par 10%, bet plūsma no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu ("NordBalt") pieauga par 46%, abos virzienos sasniedzot šā gada augstāko līmeni. Savukārt imports no Polijas uz Lietuvu caur "LitPol" saruka par 26%, tomēr tas būtiski neietekmēja kopējo importa kāpumu reģionā.

Baltijā un Ziemeļvalstīs turpinājās straujš saules elektrostaciju izstrādes apnmēa kritums, sasniedzot zemāko izstrādes līmeni kopš šā gada janvāra. Elektroenerģijas izstrāde vēja elektrostacijās Ziemeļvalstīs samazinājās par 1%, bet Baltijas valstīs - par 13%, salīdzinot ar oktobri. Atomelektrostaciju (AES) jaudu pieejamība būtiski palielinājās, sasniedzot 87%, kas ir 13% kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. To veicināja "OKG AES Oskarshamn 3" reaktora restartēšana 6. novembrī pēc vairāk nekā septiņus mēnešus ilgas apkopes. Līdz ar to AES izstrāde Zviedrijā pieauga par 27% salīdzinājumā ar oktobri, savukārt Somijā tā palika praktiski nemainīga.

Novembrī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2447 gigavatstundas (GWh), kas ir 8% pieaugums salīdzinājumā ar oktobri un par 2% vairāk nekā 2024. gada novembrī. Latvijā patēriņš bija 627 GWh, bet Igaunijā - 713 GWh. Abās valstīs mēneša laikā patēriņš pieauga par 6%. Salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn Latvijā patēriņš palielinājās par 6%, savukārt Igaunijā tas samazinājās par 1%. Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums kāpa par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 1106 GWh, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Turpretī elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 2%, salīdzinot gan ar šā gada oktobri, gan ar attiecīgo periodu pērn, kopējam ražošanas apmēram veidojot 1392 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga līdz 471 GWh, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lietuvā tika saražotas 575 GWh, kas ir par 25% mazāk nekā oktobrī. Savukārt Igaunijā ģenerācijas apmērs samazinājās par 1% un bija 346 GWh.

Novembrī Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 57%. Latvijā tā bija 75%, Lietuvā - 52%, bet Igaunijā - 49%.

Novembrī ūdens pietece Daugavā būtiski palielinājās, mēneša laikā gandrīz dubultojoties. Pietece pieauga no 349 kubikmetriem sekundē mēneša sākumā līdz 667 kubikmetriem sekundē mēneša beigās. Vidējā pieteces intensitāte novembrī sasniedza 515 kubikmetrus sekundē, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā oktobrī un par 32% vairāk nekā ilggadējais šī perioda vidējais rādītājs - 390 kubikmetru sekundē.

Ražošana "Latvenergo" stacijās pagājušajā mēnesī pieauga, sasniedzot kopumā 380 GWh elektroenerģijas. Būtiski augstākā ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju izstrādes kāpumu par 99% salīdzinājumā ar oktobri, sasniedzot 196 GWh. Savukārt elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās palielinājās par 40%, sasniedzot 184 GWh. To noteica augstāks tirgus pieprasījums un apkures sezonas intensificēšanās, gaisa temperatūrai būtiski pazeminoties, kas ļāva stacijām efektīvi darboties koģenerācijas režīmā.

Novembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena turpināja iepriekšējo mēnešu kustību augšup un kāpa par 18%, sasniedzot 62,73 eiro par MWh. To veicināja sausāki laika apstākļi un Ziemeļvalstu hidrobilances kritums par aptuveni 2,9 teravatstundām (TWh) zem normas, atspoguļojot zemāku hidroresursu pieejamību. Savukārt nākamā gada kontrakta cena faktiski saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 41,28 eiro par MWh.