Ekonomisti: Algu kāpumu ilgtermiņā nodrošinās darbaspēka trūkums 0 32

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas augsts, un uzņēmumi turpina palielināt algas, konkurējot par darbaspēku. Lai arī lielāks darbaspēka piedāvājums trešajā ceturksnī mazliet atviegloja situāciju, darba tirgus to esot jau gandrīz absorbējis, un darbaspēka trūkums ilgtermiņā joprojām būšot galvenais algu kāpuma faktors.

Tas būšot īpaši jūtams periodos, kad uzņēmumi saskatīs iespējas palielināt izlaidi vai paplašināties un piedāvās augstākas algas, lai atrastu kvalitatīvākus darbiniekus un to izdarītu pēc iespējas ātrāk. Līdzīga situācija vērojama arī tagad - privātais sektors pakāpeniski sāk palielināt aktivitāti un mēģina pievilināt darbiniekus. Tas atspoguļojas arī trešā ceturkšņa datos - privātajā sektorā algu kāpums bijis straujāks par kāpumu sabiedriskajā sektorā.

Migunovs pauž, ka uzņēmējiem ir vairāki veidi, kā uzturēt savu algu konkurētspēju esošajā tirgus situācijā. Dažās nozarēs uzņēmumiem ir iespēja finansēt algu kāpumu, palielinot savu preču un pakalpojumu cenas un neradot pieprasījuma kritumu patērētāju pusē. Savukārt nozarēs, kur konkurence tirgū ir ciešāka un pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir vairāk atkarīgs no cenām, uzņēmējiem algu kāpumu nākas kompensēt, mazinot peļņas maržas. Pastāvīgi to darīt nav ilgtspējīgi, tādēļ uzņēmumiem agri vai vēlu būšot jākāpina produktivitāte, investējot jaunās tehnoloģijās un optimizējot procesus.

Ekonomists norāda, ka, par spīti augstākai inflācijai, iedzīvotāju pirktspēja turpina palielināties, jo vidēji algu pieaugums saglabājas straujāks par cenu pieaugumu.

Viņš arī skaidro, ka patlaban Latvijā top grozījumi darba samaksu regulējošos tiesību aktos, un norit spraigas diskusijas par minimālās virsstundu darba piemaksas samazināšanu no 100% līdz 50%, sākot ar 2026. gadu, ko Saeima konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.

Kā pauž Migunovs, šīs izmaiņas varētu palēnināt vidējās algas kāpumu nākamgad. Taču gaidāmas arī izmaiņas likumā par minimālo algu, kas, atsaucoties uz esošo minimālās algas aprēķināšanas metodoloģiju, tiks palielināta līdz 780 eiro, turklāt līdz 1050 eiro pieaugs arī būvniecības nozares minimālā alga. Šīs izmaiņas nodrošinās ienākumu kāpumu zemāku algu saņēmējiem un palīdzēs uzturēt to pirktspēju, uzskata ekonomists.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka lēnāk par valdības sludināto palēninās algu pieaugums sabiedriskajā sektorā (+7,1%), kamēr privātajā sektorā vidējā alga pieauga par 8,1%.

"Sagaidāms, ka vidējās darba samaksas kāpums turpinās lēni palēnināties, tomēr kopējais temps saglabāsies augsts, saglabājot izaicinājumus konkurētspējai un peļņai," pauž Gašpuitis, skaidrojot, ka tādēļ daudzās nozarēs noturēt esošo algu pieaugumu kļūst arvien sarežģītāk. Atbalstošs faktors būšot arī inflācijas kritums.

Ekonomists norāda, ka kopējo tempu slāpēs arī ierobežojumi algu celšanai sabiedriskajā sektorā. Tomēr, no otras puses, gaidāmā ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmējot darbinieku iespēju uzlabošanos un darba devējiem pieaugošu izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka algu izaugsme palēninājās gan publiskajā, gan privātajā sektorā un trešajā ceturksnī bija attiecīgi 7,1% un 8,1%. Algu pieaugums tika reģistrēts visās nozarēs. Visstraujāk algas auga citos pakalpojumos, izglītībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un ieguves rūpniecībā, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Visās šajās nozarēs algu kāpums pārsniedza 10%. Savukārt lēnākais kāpums bija vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas jomās, kā arī veselības un sociālajā aprūpē - 5-6% robežās.

Buceniece norāda, ka algu fonds, kas atspoguļo kopējo ekonomikā nopelnīto algu kopsummu, palielinājās par 6,9%. Straujāks kāpums vidējai algai ir skaidrojams ar to, ka nedaudz samazinājās darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka ir palielinājies nepilnu darba laiku strādājošo skaits, un trešajā ceturksnī nepilnu slodzi strādāja gandrīz desmitā daļa darbinieku. Tas ir augstākais rādītājs kopš pandēmijas. Nepilnu darba laiku strādājošo skaits auga ļoti strauji (par teju 16 000), bet pilnas slodzes darbinieku skaits samazinājās vien nedaudz (par 5000).

"Varam secināt, ka nepilna laika strādājošo īpatsvara kāpums visdrīzāk neatspoguļo uzņēmēju centienus izvairīties no darbinieku atlaišanas, samazinot slodzes, kā tas bija pandēmijas laikā. Tieši otrādi - izskatās, ka darba devēji, visdrīzāk reaģējot uz augošu pieprasījumu pēc uzņēmumu produkcijas, palielināja darbinieku skaitu, iesaistot iepriekš neaktīvus iedzīvotājus, un piedāvāja tiem nepilnas slodzes," skaidro Buceniece.

Ekonomiste pauž, ka algas pēc nodokļu nomaksas, gluži kā gada pirmajā pusē, auga straujāk par algām "uz papīra". Vidējā neto alga bija par 10,5% augstāka nekā gadu iepriekš, pateicoties darbaspēka nodokļu reformai, kas stājās spēkā gada sākumā. Trešajā ceturksnī vidējā inflācija veidoja 4%, kas strādājošo pirktspējai ļāva pakāpties par 6,3%.

Kā norāda Buceniece, sagaidāms, ka algu kāpums nākamajos ceturkšņos stabilizēsies 7-8% robežās. Pieauguma tempu palīdzēšot uzturēt saspringtais darba tirgus un darba roku trūkums, kā arī neliels minimālās algas kāpums - no 740 uz 780 eiro -nākamajā gadā. Savukārt algu pieauguma tempu ierobežošot uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, ņemot vērā gan konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Arī viņa paredz asas diskusijas par Saeimā virzītajiem grozījumiem, kas paredz minimālās virsstundas likmes būtisku samazināšanu no 100% uz 50%. Galu galā izmaiņas varot būt arī krietni mazākas nekā šā brīža redakcijā.

"Gadījumā, ja pašreizējais priekšlikums tiks apstiprināts, tas varētu nedaudz ierobežot algu kāpumu nākamajā gadā," pauž Buceniece.

Jau ziņots, ka šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.