Uzņēmuma ieņēmumi jau sasnieguši 200 miljonus dolāru.
Finansists un matemātiķis pēc izglītības Oļegs Vorniks, kurš pameta Krieviju pusaudža gados un izauga sociālajā mājoklī Jaunzēlandē, vada Austrālijā uzņēmumu, kas nodarbojas ar dronu aizsardzību DroneShield, raksta The Australian Financial Review. Uzņēmums ir viens no pasaules līderiem šajā nozarē un augstākajā punktā tā vērtība biržā sasniedza gandrīz 6 miljardus dolāru. Tas iekļāvās S&P/ASX 200 indeksā. Sākumā Vorniks kļuva par uzņēmuma finanšu direktoru, bet 2017. gadā ieguva ģenerāldirektora amatu. Viņš nekad nav bijis inženieris, tās dibinātāji bija divi amerikāņi — Džons Franklins un Braians Hīrings. Abi mācījās amerikāņu MIT un strādāja ar aizsardzības sektoru.
Vorniks atzīst, ka straujš biznesa pieaugums sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad cīņa ar droniem kļuva par nacionālās drošības jautājumu daudzu valstu priekšā. Piegādes Ukrainai uzņēmumam atnesa desmitiem miljonu dolāru. Vorniks 2022. gadā nonāca Krievijas sankciju sarakstā par palīdzību Ukrainai, un uzņēmums strauji sadārdzinājās uz aizsardzības sektora izaugsmes viļņa. Īpaši palīdzēja biznesa izaugsmei ASV līguma noslēgšana 2023. gada jūlijā par 33 miljoniem dolāru. Šis līgums piesaistīja lielo pircēju interesi. Pašlaik uzņēmums piegādā aprīkojumu 50 valstīm. DroneShield pārdod sensorus, radio traucēšanas sistēmas un portatīvas pret-dronu ierīces. Tos izmanto militāro objektu, infrastruktūras un masu pasākumu aizsardzībai. Nesen uzņēmums noslēdza lielāko līgumu savā vēsturē par 60 miljoniem dolāru ar Eiropas pasūtītāju.
Uzņēmuma ieņēmumi 2024. gadā sasniedza 193 miljonus dolāru, salīdzinot ar 57 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums palielina ražošanas jaudas, atver birojus Eiropā un ASV. Tāpat tas solījis atkal strauji palielināt pārdošanu.
Uzņēmuma akcijas šajā fonā pieauga gandrīz par 800%. Bet, ņemot vērā tirdzniecību ar vērtspapīriem, uzņēmuma vadība divreiz nonāca skandālā. 2024. gada 29. februārī trīs valdes locekļi — Vorniks, Pīters Džeims un Džetro Mārks — pārdeva lielus akciju paketes. Tajā laikā Vorniks nopelnīja 7,2 miljonus dolāru, kas izraisīja investoru satraukumu. Bet tas nebija viss — novembra sākumā šogad DroneShield paziņoja, ka ir sasniegusi gada ieņēmumus 200 miljonu dolāru apmērā. Šis rādītājs aktivizēja prēmiju programmu: Vornikam, Džeimsam un Mārkam tika piešķirti vēl 44,5 miljoni akciju. 2025. gada 13. novembra vakarā ASX biržas sistēmā tika saņemti trīs ziņojumi no direktoriem par akciju pārdošanu. Piemēram, Vorniks pārdeva akcijas par 50 miljoniem dolāru, kuras viņš saņēma burtiski dažas dienas pirms tam. Nākamajā dienā akcijas sabruka par 30%, bet līdz nedēļas beigām kritums sasniedza 80% no nesenā maksimuma. Investori bija pārsteigti, ka vadība atkal izpārdod akcijas.
Akciju kritums praktiski sakrita ar Donalda Trampa miera plāna apspriešanu attiecībā uz Ukrainu, kas bija saistīta ar vispārēju aizsardzības sektora akciju kritumu. Piemēram, Vācijas uzņēmuma Rheinmetall akcijas mēneša laikā samazinājās par 16%. Attiecībā uz DroneShield nākotni radās šaubas arī citu iemeslu dēļ. Produkcija ir pietiekami dārga, bet Krievijas dronus, kas darbojas uz šķiedru optikas kabeļiem, tā nespēj traucēt, bet slavenās DroneShield „ierīces” demaskē operatoru un tās ir grūti pielietot kaujas laukā.
Atstāt komentāru