Nākamā gada budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēti 88 708 281 eiro apmērā, kas ir par 21,03 miljoniem eiro mazāk nekā atvēlēts 2025. gada budžetā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Šāda summa budžetā ieplānota pirmajā lasījumā, bet, izskatot budžetu otrajā lasījumā, tā vēl var mainīties.
Līdzekļu apmērs tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem par valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam, makroekonomiskajām prognozēm un fiskālajiem nosacījumiem. 2025. gadam valsts budžetā šai programmai ir apstiprināta apropriācija 109 738 719 eiro apmērā. FM informē, ka līdz šā gada 5. novembrim no šiem līdzekļiem Ministru kabinets ir atbalstījis pārdali 50 405 574 eiro apmērā, no kuriem ar FM rīkojumiem jau ir pārdalīti 39 779 1463 eiro.
Savukārt 2022. gadā atbilstoši Ministru kabineta lēmumam līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirtā summa bija 1,7 miljardu eiro apmērā. FM skaidro, ka 2022. gadā notika grantu un pabalstu izmaksa Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.
2023. gadā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 162,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā - 75,4 miljoni eiro.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir konkrēta budžeta pozīcija valsts budžetā, kas paredzēta situācijām, kuras nav iespējams iepriekš precīzi prognozēt, piemēram, dabas katastrofām, ārkārtas situācijām vai steidzamiem valdības lēmumiem. Tie tiek noteikti valsts budžeta likumā un plānoti atsevišķi no ministriju un citu valsts iestāžu budžetiem, lai nodrošinātu finanšu resursus neparedzētiem izdevumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.
Par šo līdzekļu izlietojumu lemj Ministru kabinets, pieņemot lēmumus valdības sēdēs. Atbilstoši regulējumam finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šos līdzekļus ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī palielināt apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju novēršanai un neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai, ja par to tiek pieņemts attiecīgs lēmums.
Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Šādos gadījumos lēmumu izvērtē arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Jau ziņots, ka, pēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotās informācijas, šogad deviņos mēnešos izlietoti 25,553 miljoni eiro jeb 23,2% no budžetā paredzētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tostarp 2025. gada trešajā ceturksnī tika atbalstīti 25 resoru pieprasījumi par finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šo pieprasījumu kopējā summa bija 23,473 miljoni eiro. Tādējādi trešajā ceturksnī izlietoti 21,4% no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šim gadam plānotā finansējuma.
