ASV tirgu sāka iekarot pirms ceturtdaļgadsimta, bet kaut kas neizdevās.
Naftas impērija, kuru vairākus gadu desmitus veidoja Vagit Alekperovs — bagātākais naftas magnāts Krievijā ar 28 miljardu dolāru lielu bagātību, pēc Forbes vērtējuma, — iespējams, izdzīvo savus pēdējos mēnešus.
Amerikāņu sankcijām pakļautais «Lukoil», kurā Alekperovam pieder 28% daļa (pēc 2021. gada datiem), sāk piespiedu pārdošanu ārvalstu aktīviem, kuriem viņš pieder 11 pasaules valstīs. Starp tiem ir naftas pārstrādes rūpnīcas Bulgārijā, Rumānijā un Nīderlandē, degvielas uzpildes staciju tīkls Eiropas Savienībā, kā arī ieguves jaudas Azerbaidžānā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Irākā, Ēģiptē un AAE, Latīņamerikā, Rietumāfrikā un Centrālāfrikā.
«Lukoil» — beigas», — sacīja Politico bijušais uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājs. Pēc viņa domām, bez ārvalstu aktīviem «Lukoil» zaudēs 30% ieņēmumu. Pagājušajā gadā tie sasniedza rekordaugsto 8,4 triljonus rubļu, no kuriem vairāk nekā 1 triljons «Lukoil» izmaksāja akcionāriem. Vairāk nekā 2 miljardus dolāru saņēma pats Alekperovs, mantojuma naftas darbinieks, pēdējais PSRS naftas rūpniecības viceministrs, kas bagātinājās pēc 1990. gadu ķīlu izsolēm.
Sankciju un piespiedu pārdošanas dēļ «Lukoil» var zaudēt 15–17% no visas ogļūdeņražu ieguves: ārvalstīs tas iegūst 6,5% naftas un gandrīz pusi gāzes, raksta Alfa banka analītiķi. Ārzemju naftas pārstrādes rūpnīcas, kas apgādā 5 tūkstošu degvielas uzpildes staciju tīklu, nodrošina «Lukoil» ceturto daļu kopējā naftas pārstrādes apjoma. Ārvalstu aktīvu zaudēšana «var būt nozīmīga ietekme uz «Lukoil» finanšu rādītājiem», brīdina Alfa banka.
Pārdodot rūpnīcas, degvielas uzpildes stacijas un daļas atradnēs, kuru kopējā vērtība ir apmēram 10 miljardu dolāru, Alekperovam nāksies to darīt par niecīgu cenu. «Lukoil» būs spiests dot atlaidi «līdz 70% nedraudzīgās jurisdikcijās un līdz 50% neitrālās un draudzīgās», uzskata Kasatkin Consulting vadītājs Dmitrijs Kasatkins.
Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas izsniegto licenci «Lukoil» visus darījumus jānoslēdz līdz 21. novembrim. Tomēr pārdot visu mēneša laikā ir nereāli: parasti šādiem aktīviem nepieciešams 6–12 mēneši, saka Kasatkins. Visticamāk, «Lukoil» lūgs pagarināt licenci, uzskata Alfa banka.
Lielās «Lukoil» ieguves jaudas Irākā, Kazahstānā un Azerbaidžānā var palikt tā īpašumā, uzskata banka: tā, piemēram, kazahstāņu «Tengizchevroil» un daļa Kaspijas cauruļvadu konsorcijā tika izņemtas no ASV sankcijām. Irākā «Lukoil» iespējams, nāksies samazināt daļu, lai paliktu projektā «Rietumu Kurna». «Tomēr daudz kas būs atkarīgs no politiskās gribas valstīs, kuru jurisdikcijā grupa veic operatīvo darbību», — raksta Alfa banka.
Attiecībā uz naftu, ko «Lukoil» iegūst Krievijā un pēc tam eksportē uz Indiju un Ķīnu, tās liktenis kļūs skaidrs ne agrāk kā 2026. gada sākumā, uzskata Aleksejs Gromovs, Enerģētikas un finanšu institūta galvenais enerģētikas direktors.
Piegādes uz Ķīnu, visticamāk, turpināsies, bet ar Indiju var rasties problēmas, jo tā ir tirdzniecības sarunu procesā ar ASV, un tās tieši norāda, ka viens no nosacījumiem ir atteikšanās no Krievijas naftas, norāda Gromovs.
«Lukoil» 2000. gadā kļuva par iespējamu degvielas uzpildes staciju tirgus iekarošanu ASV, kad Krievijas naftas uzņēmums iegādājās Getty Petroleum Marketing Inc. Šis darījums ietvēra ne tikai pašu Getty zīmolu, bet arī apmēram 1300 degvielas uzpildes stacijas, kas galvenokārt atradās ASV Austrumu krastā. Uzreiz pēc iegādes uzņēmums uzsāka pakāpenisku degvielas uzpildes staciju rebrendingu, aizstājot Getty logotipu ar sarkano un balto «Lukoil» zīmola stilu.
Tomēr amerikāņu tirgus apgūšana izrādījās sarežģīta uzdevums. Neskatoties uz tīkla esamību, «Lukoil» degvielas uzpildes stacijas ASV saskārās ar virkni grūtību. Galvenās problēmas bija nepieciešamība atbilst ASV stingrajiem vides standartiem, kā arī pārvarēt amerikāņu patērētāju neuzticību, kuri neuzreiz uztvēra Krievijas zīmolu kā uzticamu degvielas piegādātāju.
Turklāt, strādājot ASV tirgū, «Lukoil» bija spiests ievērot daudzus federālos un vietējos likumus, kas regulē degvielas uzpildes staciju darbību. Piemēram, lai atvērtu jaunu degvielas uzpildes staciju ASV, nepieciešams iegūt licenci no Vides aizsardzības aģentūras (EPA), kas kontrolē degvielas uzglabāšanas atbilstību vides standartiem. Tāpat bija nepieciešama saskaņošana ar vietējām varas iestādēm, piemēram, katrā konkrētajā štatā ar Vides aizsardzības departamentu (DEC).
- gadu sākumā uzņēmums turpināja saglabāt ievērojamu tirgus daļu reģionos, kur atradās «Lukoil» degvielas uzpildes stacijas, tomēr sankciju ieviešana attiecībā uz Krievijas uzņēmumiem pēc 2014. gada būtiski apgrūtināja uzņēmējdarbību. Rezultātā «Lukoil» pieņēma lēmumu pārdot ievērojamu daļu savu aktīvu ASV un pārorientēties uz citiem tirgiem.
