
Valsts atzina noguldījumus par iekšējo parādu.
No 2026. līdz 2028. gadam no Krievijas Federācijas budžeta tiks piešķirti gandrīz 5 miljardi rubļu (50 000 000 eiro) kompensācijām krievu iedzīvotājiem par padomju noguldījumiem.
Noguldījumi, kas tika atvērti līdz 1991. gada 20. jūnijam PSRS Krājbankā, valsts atzina par iekšējo valsts parādu. Un nolēma tos kompensēt. Turklāt maksā ne tikai pašiem noguldītājiem, bet arī viņu mantiniekiem. Kompensācijas pienākas arī par mērķa noguldījumiem bērniem.
Pirmkārt, kompensācijas summa ir atkarīga no saņēmēja vecuma:
-
Noguldītājiem, kuri dzimuši 1945. gadā vai agrāk, kompensācija tiek izmaksāta trīskāršā apmērā.
-
Noguldītājiem, kas dzimuši no 1946. līdz 1991. gadam, - divkāršā apmērā.
Vienkārši sakot, tiek ņemta naudas summa, kas bija uz krājgrāmatiņas 1991. gada 20. jūnijā, un reizināta ar divi vai trīs - atkarībā no tā, kad cilvēks ir dzimis.
Bet tas vēl nav viss. Kompensācijas summa ir atkarīga arī no noguldījumu glabāšanas termiņa un līguma noslēgšanas datuma. Proti, noguldījuma apmērs tiek reizināts vēl ar koeficientu: no 0,6 līdz vienam. Jo ilgāks laiks ir pagājis kopš noguldījuma slēgšanas, jo zemāks būs koeficients. Attiecīgi, jo mazāk naudas saņems noguldītājs. Savukārt visaugstākais koeficients - viens - pienākas noguldījumiem, kas nav slēgti līdz šim vai darbojās no 1992. līdz 2025. gadam un tika slēgti periodā no 1996. līdz 2025. gadam.
Komentē Dmitrijs Prokofjevs, ekonomists, Telegram kanāla "Nauda un beigas" autors:
- Padomju noguldījumi krājkasēs faktiski bija valsts parāds. Galu galā cilvēki ielika naudu noguldījumā nevis tāpēc, ka tās bija pārmērīgi daudz. Bet tāpēc, ka nebija ko iegādāties - Padomju Savienībā vienkārši netika ražots pietiekams patēriņa preču daudzums. Un valdība izmantoja līdzekļus no noguldījumiem, lai finansētu savus projektus, kas nebija paredzēti patēriņa tirgum. Nu, mēs saprotam, par ko ir runa.
Jau 70. gadu beigās - 80. gadu sākumā bija skaidrs, ka Padomju Savienība nevarēs izpildīt šos pienākumus. Bija tāds brīnišķīgs ekonomists Igors Birmans, kurš rakstīja, ka pie pirmās iespējas valdība atbrīvosies no šiem pienākumiem - vai nu caur inflāciju, vai šie noguldījumi tiks konfiscēti vai iesaldēti. Tā arī notika - 90. gadu sākumā šie naudas līdzekļi strauji zaudēja vērtību. Tomēr 1995. gadā tika pieņemts likums par šo noguldījumu kompensāciju. Tika noteikts izmaksu kārtība. Un tagad valdība pakāpeniski izmaksā šos līdzekļus - tāds tīri politisks žests... Ja pieņemt, ka saņēmēju ir miljons pilsoņu, tad uz vienu cilvēku gadā sanāk 1600 rubļu (16 eiro). Var vienreiz aiziet uz kādu pusdienot... Toties vienmēr var teikt: "mēs taču kompensējam padomju noguldījumus"!
Atstāt komentāru