Pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju lēmuma ieguldījumu fonds "LetterOne", kura līdzīpašnieks ir miljardieris Pēteris Aven, kuram ir divkārša pilsonība Krievijā un Latvijā, neoficiāli piedāvāja Latvijas valdībai refinansēt aviokompānijas "airBaltic" obligācijas ar gandrīz trīs reizes zemāku procentu likmi, ziņo žurnāls "Ir".
Piedāvājums izklāstīts vēstulē, kuru parakstījis Avena pārstāvis, organizācijas "Aven Foundation" valdes loceklis un labdarības fonda "Paaudze" pārstāvis Igors Bass, kurš norādījis, ka Luksemburgā bāzētais ieguldījumu fonds "LetterOne" ir gatavs piedāvāt refinansēt "airBaltic" obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar gandrīz trīs reizes zemāku procentu likmi — "5–6%".
Avena pārstāvis savā vēstulē piedāvā ne tikai ievērojami samazināt procentu likmi, bet arī pagarināt finansēšanas termiņu līdz 10 gadiem (vietā esošajiem pieciem). Šis lēmums būtiski nostiprinās "airBaltic" likviditāti, nodrošinās lielāku finansiālo neatkarību un veicinās stratēģisko mērķu sasniegšanu.
"LetterOne" tika dibināta 2013. gadā Avena un Mihaila Fridmana kopīgi. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā abi martā atkāpās no oficiālajiem amatiem fondā. Tas ļāva fondam izvairīties no sankcijām. Vēstulē norādīts, ka "LetterOne" pārvaldīto aktīvu portfeļa vērtība pārsniedz 18 miljardus eiro, ziņo žurnāls Ir.
Kā noskaidroja žurnāls "Ir", vēstuli ar lūgumu nodot to valdības locekļiem centās nodot Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armand Krauklis (partija "Vidzeme"). Krauklis joprojām ir vērsies pie ministrijām, taču atsakās precizēt, pie kurām tieši. Viņš nav saistīts ar "LetterOne" fondu, bet ir ticies ar tā pārstāvjiem, kad meklēja investīciju objektus Valkā. Tomēr ministriju pārstāvji uz piedāvājumu nav reaģējuši ar entuziasmu.
Bass atzina žurnālam "Ir", ka šāda refinansēšanas piedāvājuma sagatavošana "airBaltic" bija viņa iniciatīva. Patiesībā piedāvājums ir tikai informatīvs, tas nav nosūtīts nevienai valsts iestādei un nav saistošs ne "airBaltic", ne "LetterOne". Bass arī norāda, ka Avenam nav nekāda sakara ar ieguldījumu fonda vadību vai tā operatīvo darbību. Bass neskaidro, kādas ir viņa personīgās attiecības ar "LetterOne", jo viņš izvirza piedāvājumu tās vārdā, bet skaidro, ka sagatavoja piedāvājumu, jo viņa kontaktu loks un iespējas ļauj palīdzēt piesaistīt privāto finansējumu. Viņš arī nezina, kādas citas investīcijas ieguldījumu fonds "LetterOne" ir veicis Latvijā, bet zina, ka fonda pārstāvji ir tikušies ar Ekonomikas ministriju.
Valdības pārstāvji, ar kuriem sazinājās žurnāls "Ir", apstiprināja, ka oficiālu piedāvājumu nav saņēmuši un tāpēc to nevar apspriest. Savukārt "airBaltic" vadība paziņoja "Ir", ka obligāciju emisijas nosacījumi neļauj veikt refinansēšanu agrāk par nākamā gada maiju. Piedāvājums tika izteikts augustā, neilgi pirms nākamā lēmuma par ES sankciju pagarināšanu, ko ES dalībvalstīm jāpieņem ik pēc sešiem mēnešiem.
Ne "airBaltic" finanšu direktors Jakovļevs, ne padomes priekšsēdētājs Andrejs Martynovs nebija informēti par "LetterOne" piedāvājumu. Jakovļevs žurnālam "Ir" paziņoja, ka nesaskata šajā piedāvājumā ekonomisku pamatojumu.
Oficiāla vēstule ar šādu piedāvājumu no "LetterOne" Transporta ministrijā nav saņemta, kā žurnālam paziņoja satiksmes ministrs Aitis Švinka, taču viņš bija dzirdējis par šo vēstuli. Viņaprāt, šādas iniciatīvas prasa uzmanību un piesardzību. Ja piedāvājums tiks saņemts oficiāli, viņaprāt, to arī jānovērtē drošības dienestiem, un 18 miljardi, kurus pārvalda fonds, drīzāk būtu jāizmanto Ukrainai, lai tā varētu iegādāties tālās darbības raķetes un ātrāk pabeigtu karu, saka Švinka.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālam paziņo, ka valdība nav saņēmusi neko, ko varētu oficiāli komentēt vai izmantot valdības darbā. Ekonomikas ministrija žurnālam "Ir" paziņoja, ka pēdējā mēneša laikā nav bijušas oficiālas tikšanās ar "LetterOne" vai Krauklis. Ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz jautājumu, vai viņam bija kādas privātas sarunas, pirms šis raksts tika nosūtīts uz tipogrāfiju.
Ministre prezidente Evika Siliņa nevēlas komentēt šo piedāvājumu, taču, atbildot uz jautājumu, vai valdībā ir vienprātība par sankciju turpināšanu pret Avenu un Fridmanu, Siliņa norāda, ka "mēs nekad nepieņemam lēmumus par atsevišķām sankcijām, mums ir kopēja nostāja".
Sankcijas darbojas, kā intervijā žurnālam "Ir" norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Vīlums. Tāpēc sankcijām pakļautās personas aktīvi meklē veidus, kā tās apiet. Sankcijām pakļauto personu interesēs tiek veikti centieni ietekmēt sabiedrisko viedokli un izdarīt spiedienu uz amatpersonām. Pašlaik Latvijā novērojama aktīva viedokļu izplatīšana publiskajā telpā, kas apšauba valdības nostāju attiecībā uz ES sankcijām. Viņš nosoda šādas mēģinājumus, jo uzskata, ka tās ir mēģinājumi vājināt Latvijas pozīciju attiecībā uz Krievijas agresiju.
Avenam tika iekļauts sankciju sarakstā pēc Eiropas Komisijas ieteikuma 2022. gada 28. februārī, tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš tā laika katrā diskusiju ciklā Eiropas līmenī par sankciju pagarināšanu tika veikti politiski mēģinājumi atbrīvot viņu no ierobežojumiem, taču tie nav vainagojušies panākumiem. Avenam arī ir iekļautas sankciju saraksti Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Šveicē, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ukrainā.
Miljardieris tiek uzskatīts par vienu no tuvākajiem Krievijas diktatora Vladimira Putina līdzgaitniekiem. Viņš arī piedalījās svinīgā audiencē Kremlī, kad Krievija uzsāka asiņaino iebrukumu Ukrainā. Tomēr viņš arī vairāk nekā 15 gadus ir nodarbojies ar mecenātismu un atbalstījis dažādus mākslas projektus Latvijā, iegādājies šeit nekustamo īpašumu un izveidojis saiknes ar Latvijas politiķiem.
Atstāt komentāru