Cik tālu mēs esam aizgājuši no pieklājības ar mājieniem vai bez tiem, kas tika pieņemti epistolārajā žanrā, kad vēstules rakstīja ar lodīšu pildspalvu vai pat ar spalvu. Īss “ok”, emocijzīme vietā frāzei, klusējošs “patīk” — digitālajā sarakstē tas ir kļuvis par normu, bet daudziem šādi signāli tiek uztverti kā aukstums vai ignorēšana.
Iemesls ir vienkāršs: tekstam bez intonācijas ir maz konteksta, smadzenes neiztur nenoteiktību un izdomā sliktāko. Un tam pievienojas arī personīgie trigeri — bailes tikt noraidītam, ieradums interpretēt citu mājienus viennozīmīgi negatīvi un, iespējams, iepriekšējā pieredze, kur klusums nozīmēja problēmu. Psiholoģe Radmila Bakirova pastāstīja, kā no savas puses noregulēt komunikāciju tā, lai skaidrības būtu vairāk.
Pārvērst mājienus skaidrībā
Vietā, lai minētu un mocītos, jautājiet tieši un īsi, neapsūdzot: “Pareizi saprotu, ka tu piekrīti?” vai “Vai man no tevis vēl kaut kas jāizdara?”. Šādi precizējoši jautājumi izslēdz domu lasīšanas režīmu un ietaupa stundas satraukuma pieņēmumiem. Pāros un komandās vienojieties par jēdzienu aparātu: piemēram, reakcija ar paceltu lielo pirkstu nozīmē “izlasīju un pieņemu”, emocijzīme — “redzu un atgriezīšos vēlāk”, “ok” — “piekrītu bez papildu komentāriem”. Kad ir signālu vārdnīca, pusatbilde pārstāj būt mīkla,” — sacīja eksperte.
Iestatiet taimeri interpretācijām
Ja atbilde ir mulsinoša, dodiet sev “logu” pusstundas-stundas garumā un līdz tā beigām neatgriezieties pie sarakstes, nepārskatiet un nesūtiet otro ziņu. Un tad izlemiet, vai vēlaties neitrāli turpināt tēmu, lūgt skaidrību ar vienu frāzi, slēgt jautājumu līdz rītam. Vai vispār uzskatīt tēmu par slēgtu. Šāda “atlaišana” darbosies — smadzenēm pietiek ar pauzi, lai atdzistu un pārstātu aizstāt faktus ar minējumiem.
Salīdziniet formātu ar uzdevumu un cilvēku
Darba čatos emocijzīmes bieži nozīmē “pieņemts darbā”, bet tuviem cilvēkiem viens un tas pats “ok” var nozīmēt nogurumu, laika trūkumu vai vienkārši ieradumu būt lakoniskam. “Noderīgi iepriekš sadalīt kanālus: svarīgi lēmumi — ar balsi vai zvanu, ikdienišķi “ok” — messendžerī, emocionālas tēmas — tekstā, bet ar vienošanos “rakstām pilnā teikumā”. Jo precīzāk jūs izvēlēsieties formātu atbilstoši uzdevumam un sarunbiedram, jo mazāk iemeslu apvainoties uz stilu, kas viņam ir ērts,” — uzsvēra psihologs.
Izsekojiet un nomieriniet savus trigerus
Pusatbildes īpaši aizskar, kad ieslēdzas vecā bailes “es neesmu svarīgs”; ja pamanījāt pulsa pieaugumu, vēlmi uzreiz attaisnoties vai uzbrukt — veiciet mini-pauzes: trīs lēni izelpas ilgāk par ieelpu, nosauciet skaļi stāvokli (“es uztraucos”, “es dusmojos”), atgādiniet sev neitrālas versijas (“cilvēks pie stūres”, “sanāksmē”, “taupa vārdus”). Spēja apstāt automātisko interpretāciju — puse ceļa uz mieru.
Dodiet piemēru skaidrai komunikācijai
Kaitina “ok” un emocijzīmes? Sāciet atbildēt tā, kā vēlētos saņemt: “Izlasīju, atgriezīšos rīt pēc plkst. 14.00”, “Piekrītu, daru līdz piektdienai”, “Paldies, tas ir patīkami”. Pievienojiet vienu emociju un vienu faktu — tā ir pietiekami, lai komunikācija kļūtu paredzama un dzīvīga.
