Pēdējā gada laikā 41% iedzīvotāju nācies pieņemt lēmumu finansiālu iemeslu dēļ atteikties no ārstu apmeklēšanas vai ārstēšanās, noskaidrots SKDS veiktajā socioloģiskajā aptaujā, kas ir daļa no konsultāciju uzņēmuma "PowerHouse Latvia" veiktā "Veselības ekonomikas barometra 2025".
Aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāji Latvijas veselības aprūpes sistēmu vērtē kā ne īpaši efektīvu vai pat neefektīvu - šādu vērtējumu pauduši kopumā 76,4% iedzīvotāju. Noskaidrots, ka veselības sistēmu par efektīvu vai ļoti efektīvu uzskata nepilna piektdaļa - 19,3% iedzīvotāju. Tostarp par "efektīvu" to atzīst tikai 0,8% iedzīvotāju.
"PowerHouse Latvia" pārstāve Renāte Grudule uzskata, ka tas nozīmē, ka sabiedrībā dominē uzskats, kas veidojies personīgā pieredzē, ka veselības aprūpes sistēma nenodrošina pienācīgu atdevi tās uzturēšanā ieguldītajiem resursiem. To apstiprinot arī ES statistikas biroja "Eurostat" un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) salīdzinošo pētījumu dati.
Pozitīvākās domās par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti ir iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Šajā grupā pozitīvu vērtējumu snieguši 44,2% respondentu, tomēr ziņojumā vērš uzmanību, ka tā ir vecuma grupa, kura veselības aprūpes sistēmu neizmanto tik intensīvi, kā gados vecāki cilvēki.
Izteiktāko kritiku par sistēmas neefektivitāti izsaka pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī fiziskā darba veicēji. Ziņojumā pausts, ka tas norāda uz to, ka veselības aprūpes sistēmu visvairāk kritizē tās grupas, kuras to izmanto visintensīvāk un kurām veselības pakalpojumu pieejamība ir būtisks dzīves kvalitātes priekšnoteikums.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka Rīgā 23,7% iedzīvotāju pārstāv viedokli, ka veselības sistēma ir efektīva vai drīzāk efektīva, kamēr nevienā citā reģionā šis rādītājs nesasniedz 20% rādītāju. Piemēram, Latgalē šādu viedokli pārstāv vien 15,2% iedzīvotāju.
Tikai 7,9% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā tiek izmantots lietderīgi, bet gandrīz puse - 44,5% - iedzīvotāju uzskata, ka tas bieži tiek izšķērdēts. Vēl trešdaļa - 36,1% respondentu - atzīst, ka finansējums tiek izmantots tikai daļēji lietderīgi.
Kopumā secināts, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs veselības aprūpes budžeta izlietojumu raksturo kā problemātisku.
Jaunākā vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem respondentiem šis izlietojums šķiet mazāk problemātisks, tostarp 17% atzīst, ka izlietojumu uzskata par lietderīgu. Tomēr, kā komentēts aptaujas ziņojumā, šis rādītājs tāpat ir ļoti zems un drīzāk atspoguļo ierobežotu šīs vecuma grupas saskarsmi ar veselības aprūpes sistēmu, nevis sistēmas kvalitāti.
Biežāk kritiski finansējuma izlietojumu vērtē pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kuru vērtējumā finansējums tiek šķērdēts. Reģionālajā griezumā iezīmējas, ka galvaspilsētā saistībā ar relatīvi labāku pakalpojumu pieejamību vērtējums par sistēmas efektivitāti ir pozitīvāks, kamēr Latgalē un citos reģionos dominē izjūta, ka sistēma ir nepietiekami efektīva, pausts aptaujas ziņojumā.
Līdztekus aptaujas dati atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju - 68,4% - atzīst, ka veselības aprūpes sistēma ir vien daļēji pieejama, izteiktāk šādu attieksmi pauž reģionos un zemāko ienākumu grupās. Uz jautājumu, cik pieejama ir veselības aprūpe Latvijā, 12,9% Latgales reģiona iedzīvotāju norāda, ka veselības aprūpe viņiem ir nepieejama.
Salīdzinoši Rīgā 24% iedzīvotāju veselības aprūpi vērtē kā ļoti pieejamu. Savukārt analizejot veselības aprūpes pieejamību pēc transporta un pakalpojumu tuvuma dzīvesvieta, kopējais vērtējums nav negatīvs - tikai 5,8% iedzīvotāju to uzskata par nepieejamu, savukārt lielākā daļa to raksturo kā daļēji pietiekamu.
Zemāko ienākumu grupās veselības aprūpe biežāk tiek vērtēta kā daļēji pieejama vai nepieejama, piemēram, mājsaimniecībās ar ienākumiem līdz 450 eiro uz cilvēku tikai 5,4% uzskata to par ļoti pieejamu, bet gandrīz 16,7% - par nepieejamu.
Vērtējot medikamentu pieejamību, lielākā daļa - 58,4% - to atzīst par apmierinošu, kamēr vēl gandrīz piektā daļa jeb 17,6% to uzskata par labu vai ļoti labu. Vienlaikus 23,3% to raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
Aptaujas dati rāda, ka sabiedrības skatījumā lielākās sistēmas problēmas koncentrējas rindās pie ārstiem un speciālistiem, ko atzinuši 77,2% aptaujāto. Vēl būtiska problēma saistīta ar valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, uz to norādījuši 61,5% respondentu.
Tajā pašā laikā 36,8% iedzīvotāju kā steidzamus jautājumus izceļ arī medikamentu pieejamību un cenas, savukārt veselības aprūpes kvalitāti kā steidzami risināmu jautājumu izceļ 30,7%.
Aptauja aptvērusi Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlase tika veidota kā kvotu izlase, balstoties uz Fizisko personu reģistra datiem, un vēlāk svērta pēc dzimuma, tautības, vecuma un reģiona, lai nodrošinātu reprezentativitāti. Socioloģisko aptauju pētījumu centrs SKDS veica šī gada augustā.
Uzņēmums "PowerHouse Latvia" vienādās daļās pieder politikas pētniekiem Mārtiņam Vargulim un Mārtiņam Daugulim.
