Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neatbalsta pilnīgu preču un pakalpojumu eksporta aizliegumu uz Krieviju – tādu ir 46%, kamēr par šādu rīcību iestājas 36%, liecina Norstat aptauja, raksta «Dienas Bizness».
Attieksme pret importa ierobežojumiem ir līdzīga: tos atbalsta 42%, bet 45% ir pret. ES dati par tirdzniecību rāda, ka lielākais eksporta kritums uz Krieviju notika pirmajā kara gadā, savukārt pēc tam apjomi starp ES valstīm un agresorvalsti mainījās vien mēreni.
Saskaņā ar Norstat datiem pilnīgu ekonomisko saikņu pārtraukšanu ar Krieviju visvairāk atbalsta Rīgas iedzīvotāji (40%), kamēr lielajās pilsētās tā domā 23%, bet lauku reģionos – 36%. No tā var secināt, ka rīdzinieki jūtas drošāk un uzskata, ka šāda aizlieguma sekas viņiem būs mazāk jūtamas, piemēram, bezdarba pieauguma gadījumā atsevišķu uzņēmumu bankrotu dēļ.
Aptaujā arī atklājās, ka vīrieši un cilvēki virs 40 gadiem ir pragmatiskāki un mazāk radikāli. Puse respondentu norādīja, ka nav gatavi maksāt vairāk par precēm, ja tas būs nepieciešams, lai pārtrauktu tirdzniecību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Tādējādi formāli atbalsts aizliegumiem pastāv, taču iedzīvotāji gatavi tos pieņemt tikai pie neliela izdevumu kāpuma.
Tikai 9% uzskata, ka eksports jāpārtrauc nekavējoties, pat ja tas novedīs pie uzņēmumu bankrotiem.
Oficiālā statistika rāda, ka kopš kara sākuma Ukrainā ES imports un eksports ar Krieviju un Baltkrieviju būtiski sarucis. Sankcijas, tirdzniecības aizliegumi un cenu griesti energoresursiem strauji mainījuši plūsmas. Salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, 2025. gada pirmajā ceturksnī ES imports no Krievijas samazinājies par 86%, eksports – par 58%, bet imports no Baltkrievijas – par 77%.
Pirms kara Krievija bija viens no lielākajiem ES tirdzniecības partneriem, taču trīs gadu laikā tās loma būtiski mazinājusies.
Atstāt komentāru