Pārtikas inženieris Montse Melendes pastāstīja, uz ko pievērst uzmanību, izvēloties un lietojot olas, lai pasargātu sevi no inficēšanās ar bīstamām baktērijām.
Pirmkārt, ir svarīgi saglabāt olu ārējo integritāti. Caur mikroskopiskām atverēm iekšā var iekļūt mikroorganismi. Tā kā čaula pati par sevi ir poraina, olas ilgstošai uzglabāšanai mazgāt nedrīkst — pazūd dabiskais aizsargkārta.
Olas ar dziļām plaisām un citiem defektiem, kas skar olbaltumvielu vai dzeltenumu, arī labāk neēst. Pat ja bojājums šķiet nenozīmīgs, nav zināms, kādi mikrobi ir spējuši iekļūt zem čaulas.
Bīstami ir arī temperatūras svārstības: kad uz olu virsmas veidojas kondensāts, baktērijām tiek atvērts viegls «ceļš» iekšā. Krājumus nepieciešams uzglabāt ne ledusskapja durvīs, kur temperatūra svārstās biežas atvēršanas dēļ, bet iekšējās plauktos, piebilda sarunbiedre no izdevuma Vanitatis.
Kā saprast, ka ola ir sabojājusies, kad to saplēš? Daudzi nobīstas, redzot sarkanu punktu dzeltenumā. Patiesībā tas ir droši un tikai norāda uz asinsvadu plīsumu olu veidošanās procesā.
Pilnīgi cita lieta ir duļķains olbaltumvielas neparastā krāsā. Šāds saturs, visticamāk, jau ir pakļauts salmonellu inficēšanai un to lietot pārtikā kategoriski nedrīkst.
