Negodprātīgi tirgotāji izplata baumas, ka valsts it kā plāno masveida zemju atsavināšanu pierobežā, lai vēlāk tās izpirktu no nobijušajiem īpašniekiem “par niecīgu cenu”. Par to Saeimā brīdināja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gatere, ziņo LETA.
Viņa uzsvēra, ka valsts neplāno atņemt privātīpašumus ar ēkām — runa ir tikai par tā sauktajām “kailajām” zemēm, kas nepieciešamas aizsardzības infrastruktūras izveidei. Gatere aicināja iedzīvotājus neuzķerties uz baumām un šaubu gadījumā zvanīt uz Aizsardzības ministrijas “karsto līniju”.
Kā zināms, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par pretmobilās infrastruktūras izveidi, kas paredz atvieglot Baltijas aizsardzības līnijas būvniecību. Diskusijas raisīja noteikumi par nekustamajiem īpašumiem — likums ļauj Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurām piešķir nacionālo interešu objekta statusu un kurās var tikt veikta atsavināšana nocietinājumu būvniecībai.
Pēc Gateres teiktā, ministrija ik dienu saņem vairākus zvanus no pierobežas zemju īpašniekiem, taču lielākā daļa jautājumu balstīti uz mītiem un pieņēmumiem. Pretmobilitātes plāns paredz izmantot gan mākslīgus, gan dabiskus šķēršļus — upes, ezerus un mežus.
Aizsardzības ministrija lēš, ka šādi objekti aizņems tikai ap 0,15% no pierobežas teritorijas jeb aptuveni 2000 hektāru, no kuriem puse jau pieder valstij vai pašvaldībām.
“Cilvēki, protams, uztraucas par savu īpašumu, taču tas skars tikai nelielu daļu no pierobežas zemēm,” uzsvēra Gatere.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis piebilda, ka izplatīts ir mīts par iespējamu atsavināšanu 30 kilometru attālumā no robežas. “Šis skaitlis likuma anotācijā minēts tikai tāpēc, ka tālāk var atrasties, piemēram, inženiertehniskie parki vai noliktavas. Viss pārējais būs maksimāli tuvu robežai. Mūsu koncepts – aizsardzība no pirmā centimetra,” viņš sacīja.
