Klimata ministrija sniegusi detalizētu pārskatu par procesu, kas saistīts ar atomenerģijas stacijas būvniecību Igaunijā, raksta ERR.
Enerģētikas un vides ministrs Andress Sutts (Reformu partija) norādīja, ka galīgais lēmums par AES izveidi Igaunijā var tikt pieņemts ne agrāk kā 2030. gadā, pēc visu nepieciešamo tiesisko un plānošanas pamatu apstiprināšanas.
Atbildot uz Rīgas domes deputāta Aleksandra Čapļigina (Centriskā partija) jautājumu, ministrs uzsvēra, ka valsts pati neuzbūvēs atomstaciju, bet tikai izveidos likumdošanas un uzraudzības pamatu.
Ministra teiktajā ir runa par projektu, ko iniciē privātais sektors, taču valsts izveido ietvarus, kas ļaus izsniegt atļaujas un kontrolēt visu drošības normu ievērošanu.
Andress Sutts paskaidroja, ka AES būvniecības process ietver trīs galvenos posmus: parlamenta pieņemto Kodolenerģijas un drošības likumu, valdības apstiprināto valsts plānošanu, kā arī turpmāko atļauju izsniegšanu būvniecībai un ekspluatācijai.
Speciālā plānošana sākās 2025. gada maijā, un Kodolenerģijas un drošības likums šobrīd ir izstrādes stadijā, tā publiskā apspriešana var sākties ne agrāk kā 2026. gada pirmajā ceturksnī, piebilda ministrs.
"Galīgais lēmums par AES būvniecību iespējams ne agrāk kā 2030. gadā, pēc tiesiskā pamata un saistīgo likumdošanas aktu apstiprināšanas," uzsvēra Andress Sutts.
Pašlaik uzņēmums Fermi Energia paliek vienīgais, kas publiski izteicis gatavību uzbūvēt AES Igaunijā.
Atstāt komentāru