Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.
No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.
Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.
Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.
Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.
Atkritumu apsaimniekošanas 1.zona ietver Centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu, 2. zona - kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu, 3.zona - Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu, bet 4. zona - bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.
No 1.oktobra atkritumu maksas paaugstināšana galvenokārt ir saistīta ar atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu, piemēram, darba algu paaugstināšanu.
Savukārt no 1.janvāra maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs, jo palielināsies sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) aicināja atbalstīt tarifu palielinājumu, jo atkritumu apsaimniekošanas operatoru piesaiste ir noteikta ar likumu. Turklāt, tas, kā Rīgas pašvaldība izturēsies pret savām līgumā noteiktajām saistībām, var ietekmēt to, cik daudz konkurentu piedalīsies nākamajā iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu.
Viņa atzina, ka nodokļa palielinājums ir saistīts ar to, lai piespiestu iedzīvotājus šķirto ar vien vairāk un samazinātos noglabājamo atkritumu daudzums.
Einārs Cilinskis (NA) norādīja, ka šis ir kārtējais balsojums, kurā deputātiem nav izvēles iespēju. Ir atkritumu apsaimniekošanas līgums, kas nosaka noteiktu algoritmu, kā var paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas tarifus.
Viņš aicināja nākotnē domāt par to, kā samazināt šādu lēmumu daudzumu, kuros deputātiem nav iespējas izvēlēties kā balsot, taču tas nenozīmējot, ka deputātiem patīk tas, kā pašlaik izskatās atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā.
Arī opozīcijas pārstāvis Vladislavs Bartaševičs (LPV) atzina, ka nav citas izvēles, kā atbalstīt tarifu palielinājumu, jo pretējā gadījumā notiks tiesvedības un pašvaldībai būs jāmaksā sodi. '
"Paldies Dievam, pieaugums nav liels," atzina deputāts.
Viņš aicināja vairāk domāt par 2026. - 2027.gadu kad būs jāslēdz jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums un domāt par iespējamiem risinājumiem nākotnē, izstrādājot kritērijus tarifu celšanai, vai nosakot fiksētu cenu.
Bartaševičš piebilda, ka no valsts puses "pīrāga un pātagas" principa ievērošana neveicas, jo "pīrāgs" tiekot izlaists, atstājot tikai "pātagu" - nodokļa paaugstināšanu, lai piespiestu iedzīvotājus šķirot atkritumus.
Viņaprāt arī pašvaldība var vairāk darīt, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, piemēram, Rīgas ielās esot maz šķirošanas konteineru. Arī pie jaunā "Imantas" veloceliņa tiks izvietotas atkritumu urnas, kurās nebūs paredzēts atkritumus šķirot.
Savukārt privātajā biznesā, piemēram, tirdzniecības centros, degvielas uzpildes stacijās jau vairākus gadus tiek organizēta atkritumu šķirošana, izvietojot vairākas, speciāli apzīmētas, atkritumu urnas.
Pret tarifu paaugstināšanu iebilda Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), kurš aicināja par svarīgāko mērķi noteikt nevis konkurenci, vai sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus, bet iedzīvotājus un maksas par atkritumu apsaimniekošanu nepaaugstināšanu.
