Dažkārt šķiet, ka aizkaitinājums rodas it kā no nekā — vēl pirms brīža viss bija kārtībā, bet tagad gribas asi reaģēt uz apkārtējiem vai pat iesaistīties konfliktā. Tomēr psihologi uzsver: bieži vien pie vainas ir ikdienas ieradumi, kas nemanāmi izsmeļ nervu sistēmu un samazina emocionālo noturību.
Daudzi no šiem paradumiem šķiet pilnīgi nekaitīgi, taču ilgtermiņā tie var veicināt hronisku stresu, emocionālu izdegšanu un dusmu uzliesmojumus.
1. Pastāvīga izsalkuma sajūta
Ilgi pārtraukumi starp ēdienreizēm ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu, bet arī emocionālo stāvokli. Kad glikozes līmenis asinīs pazeminās, smadzenēm sāk trūkt enerģijas, un tas var izraisīt aizkaitināmību, nemieru un impulsīvas reakcijas.
Īpaši bieži ar šo problēmu saskaras cilvēki, kuri izlaiž brokastis vai ievēro pārāk stingras diētas.
«Kad samazinās cukura līmenis asinīs, pasliktinās spēja kontrolēt emocijas. Tāpēc izsalcis cilvēks daudz biežāk reaģē asi un neiecietīgi,» skaidro psiholoģe Marina Kovaļeva.
2. Negatīvs saturs pirms gulētiešanas
Kriminālziņu skatīšanās, šausmu filmas, satraucoši seriāli vai emocionāli smagas publikācijas pirms miega var būtiski ietekmēt atpūtas kvalitāti.
Pat pēc aizmigšanas smadzenes turpina apstrādāt saņemto informāciju. Rezultātā miegs kļūst virspusējs, bet no rīta cilvēks jūtas noguris, saspringts un vieglāk aizkaitināms.
«Vismaz stundu pirms gulētiešanas vēlams atteikties no satura, kas izraisa spēcīgas emocijas. Nervu sistēmai nepieciešams laiks, lai sagatavotos pilnvērtīgai atpūtai,» iesaka psihoterapeits Andrejs Sokolovs.
3. Gaismas un svaiga gaisa trūkums
Mūsdienās daudzi lielāko dienas daļu pavada telpās — birojā, mājās vai automašīnā. Saules gaismas un svaiga gaisa trūkums negatīvi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu.
Pētījumi liecina, ka regulāras pastaigas palīdz samazināt stresa līmeni, uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina labāku noskaņojumu.
Pat 20–30 minūtes svaigā gaisā katru dienu var ievērojami uzlabot emocionālo līdzsvaru.
4. Atkarība no viedtālruņa
Pastāvīga ziņu, sociālo tīklu un paziņojumu pārbaudīšana uztur smadzenes nepārtrauktā gatavības režīmā.
Tā rezultātā kļūst grūtāk koncentrēties, atslābināties un kvalitatīvi atpūsties. Pakāpeniski pieaug iekšējā spriedze, kas bieži pārvēršas aizkaitināmībā un emocionālā nogurumā.
Turklāt pārmērīga viedtālruņa lietošana var pasliktināt attiecības ar tuviniekiem un mazināt dzīvas komunikācijas kvalitāti.
5. Negatīvas informācijas pārpilnība
Ziņas par konfliktiem, katastrofām, nelaimēm un skandāliem bieži vien kļūst par ikdienas informācijas fonu.
Psihologi šo parādību dēvē par informācijas pārslodzi. Pastāvīga negatīvu ziņu patērēšana liek organismam izdalīt vairāk stresa hormonu, kas ilgtermiņā ietekmē emocionālo stāvokli.
«Ja cilvēks katru dienu patērē lielu daudzumu satraucošas informācijas, nervu sistēma sāk uztvert pasauli kā bīstamu vidi. Tas paaugstina trauksmes līmeni un padara mūs daudz vieglāk aizkaitināmus,» skaidro klīniskā psiholoģe Jeļena Voronova.
Ko iesaka speciālisti?
Aizkaitināmība ne vienmēr ir rakstura īpašība vai ārēju apstākļu sekas. Nereti to veicina pavisam ikdienišķi ieradumi — izlaistas ēdienreizes, pārmērīga ziņu patērēšana, miega trūkums un nepietiekama uzturēšanās svaigā gaisā.
Speciālisti iesaka vairāk uzmanības pievērst dienas režīmam, kvalitatīvam miegam, regulārām pastaigām un apzinātākam informācijas patēriņam.
Pat nelielas izmaiņas ikdienā var palīdzēt kļūt mierīgākam, pacietīgākam un noturīgākam pret stresu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru