Kā «aizēst» depresiju ar labumu: produkti, kas palīdz uzlabot noskaņojumu 0 70

Pareizi sabalansēts uzturs neaizstās profesionālu ārstēšanu, taču tas var kļūt par nozīmīgu atbalstu psihiskās labsajūtas saglabāšanā.

Kāpēc uzturs ietekmē noskaņojumu?

Smadzeņu darbība ir cieši saistīta ar vielām, ko uzņemam ar pārtiku. Lai organisms spētu ražot serotonīnu — vienu no svarīgākajiem labsajūtas un emocionālā līdzsvara neirotransmiteriem — nepieciešams triptofāns, kā arī B grupas vitamīni, magnijs, cinks un citi mikroelementi.

Ne mazāk nozīmīgs ir dopamīns — neirotransmiters, kas saistīts ar motivāciju, prieku un apmierinātības sajūtu. Tā veidošanai nepieciešamas aminoskābes tirozīns un fenilalanīns, kā arī pietiekams B grupas vitamīnu daudzums.

«Pārtika patiešām var ietekmēt emocionālo pašsajūtu. Daudzi produkti satur vielas, kas nepieciešamas nervu sistēmas normālai darbībai un neirotransmiteru sintēzei,» skaidro ārste-dietoloģe Marina Kovaļeva.

Produkti, kas palīdz uzturēt labu noskaņojumu

Treknās zivis

Lasis, skumbrija, sardīnes, siļķe un citas treknās zivis ir bagātas ar omega-3 taukskābēm, kas nepieciešamas normālai smadzeņu darbībai.

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri regulāri lieto uzturā zivis, retāk novēro depresijas un trauksmes simptomus.

Rieksti

Valrieksti, mandeles, lazdu rieksti un Indijas rieksti satur omega-3 taukskābes, magniju, selēnu un B grupas vitamīnus. Šīs vielas palīdz mazināt stresu un atbalsta nervu sistēmas darbību.

Olas

Olas ir vērtīgs D vitamīna, B12 vitamīna un triptofāna avots. Tieši triptofāns organismā tiek izmantots serotonīna veidošanai.

Raudzētie piena produkti

Dabīgais jogurts, kefīrs un siers satur olbaltumvielas, kalciju un magniju. Turklāt tie palīdz uzturēt veselīgu zarnu mikrobiotu, kas, kā liecina arvien vairāk pētījumu, ir cieši saistīta ar cilvēka emocionālo stāvokli.

«Zarnu mikrobiotas veselība ir cieši saistīta ar nervu sistēmas darbību. Sabalansēts uzturs palīdz uzturēt šo saikni un pozitīvi ietekmē pašsajūtu,» norāda gastroenterologs Aleksejs Gromovs.

Zaļie dārzeņi

Spināti, brokoļi, lapu salāti, kāposti un zaļās pupiņas satur B grupas vitamīnus, folskābi un antioksidantus, kas palīdz organismam labāk pārvarēt stresu.

Banāni un tomāti

Banāni ir bagāti ar B6 vitamīnu un vielām, kas iesaistītas serotonīna sintēzē. Savukārt tomāti satur antioksidantus un aminoskābes, kas veicina normālu nervu sistēmas darbību.

Tumšā šokolāde

Kvalitatīva tumšā šokolāde var palīdzēt uzlabot noskaņojumu, jo tā stimulē endorfīnu jeb tā saukto «laimes hormonu» izdalīšanos.

Tomēr speciālisti iesaka ievērot mērenību un neapēst vairāk par 20–30 gramiem dienā.

D vitamīna nozīme

Ārsti īpašu uzmanību pievērš D vitamīnam. Tā trūkums bieži tiek saistīts ar paaugstinātu nogurumu, nomāktību un garastāvokļa pasliktināšanos.

Galvenie D vitamīna avoti ir treknās zivis, olas, piena produkti un saules gaisma.

«D vitamīna deficīts var ietekmēt ne tikai kaulu veselību un imunitāti, bet arī emocionālo stāvokli,» uzsver endokrinoloģe Jeļena Sokolova.

Kas vēl palīdz psihei?

Papildus sabalansētam uzturam speciālisti iesaka:

• ievērot regulāru miega režīmu;

• regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm;

• vairāk uzturēties svaigā gaisā;

• ierobežot alkohola lietošanu;

• atteikties no smēķēšanas;

• uzturēt aktīvas sociālās attiecības.

Uzturs nevar pilnībā izārstēt depresiju, tomēr tas var būt nozīmīgs atbalsts psihiskās veselības uzturēšanā. Treknās zivis, rieksti, olas, zaļie dārzeņi, raudzētie piena produkti un citi uzturvielām bagāti produkti palīdz organismam nodrošināt vielas, kas nepieciešamas labai pašsajūtai un emocionālajam līdzsvaram.

Ja nomākts garastāvoklis, trauksme vai intereses zudums saglabājas ilgstoši, svarīgi vērsties pie speciālista un nemēģināt risināt problēmu tikai ar uztura palīdzību. Depresija ir ārstējama saslimšana, un savlaicīga palīdzība būtiski uzlabo dzīves kvalitāti.