Citu cilvēku dzīves apspriešana palīdz justies piederīgiem kolektīvam, mazināt trauksmi un dažkārt pat uzlabot pašvērtējumu. Taču kur ir robeža starp dabisku ziņkāri un vēlmi kaitēt citiem?
Lai gan tenkošana bieži tiek vērtēta negatīvi, cilvēki nav spējuši no tās atteikties gadsimtiem ilgi. Turklāt psihologi uzsver, ka sarunas par citu cilvēku rīcību, attiecībām un notikumiem ir neatņemama sociālās dzīves sastāvdaļa, kas pilda vairākas svarīgas funkcijas.
Pētījumi liecina, ka ievērojama daļa ikdienas sarunu ir saistīta ar citu cilvēku apspriešanu. Turklāt ne visas tenkas ir negatīvas. Nereti cilvēki vienkārši dalās ziņās par paziņām, apspriež citu panākumus vai mēģina labāk izprast apkārtējo rīcību.
Psiholoģe Marina Belova skaidro:
«Cilvēki tenko ne tikai ziņkāres vai vēlmes kādu nosodīt dēļ. Daudzos gadījumos tas ir veids, kā justies piederīgiem grupai, mazināt trauksmi vai labāk izprast sabiedrībā pieņemtās normas. Problēmas sākas brīdī, kad apspriešana pārvēršas par apmelošanu, baumu izplatīšanu vai mēģinājumu pazemot otru cilvēku.»
Kas mūs mudina tenkot?
1. Lai uzsāktu sarunu
Iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, ne vienmēr ir viegli atrast kopīgu tēmu. Ja ir kopīgi paziņas, saruna par viņiem bieži palīdz pārvarēt neveiklību un ātrāk izveidot kontaktu.
Šādā gadījumā tenkas kalpo kā sociāls instruments, kas palīdz veidot saikni un atrast kopīgas intereses.
2. Lai būtu informēti par notiekošo
Mazpilsētās, darba kolektīvos un ciešās kopienās cilvēki nereti uzzina jaunumus tieši neformālās sarunās.
Tenkas palīdz orientēties sociālajā vidē un saprast, kas notiek apkārt, īpaši tad, ja cilvēki paši nevēlas publiski stāstīt par savu dzīvi.
3. Lai justos piederīgi grupai
Vēlme būt pieņemtam un piederēt kolektīvam ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Dažkārt cilvēks iesaistās citu apspriešanā tikai tāpēc, ka to dara arī pārējie.
Vajadzība justies savējam bieži izrādās spēcīgāka par šaubām par šādas rīcības pareizību.
4. Lai paaugstinātu pašvērtējumu
Psiholoģijā šo parādību dēvē par lejupejošu sociālo salīdzināšanu. Norādot uz citu kļūdām vai neveiksmēm, cilvēks uz īsu brīdi var justies veiksmīgāks un pārliecinātāks par sevi.
Visbiežāk tas notiek neapzināti un ir saistīts ar iekšēju nedrošību.
5. Lai atgūtu kontroles sajūtu
Dažkārt citu cilvēku panākumi izraisa skaudību vai sajūtu, ka paša dzīvē kaut kas neizdodas. Apspriežot veiksmīgāku cilvēku trūkumus, cilvēks cenšas atjaunot psiholoģisko līdzsvaru.
Šāds mehānisms īslaicīgi mazina diskomfortu, taču neatrisina patiesos problēmu cēloņus.
6. Lai izklaidētos
Jāatzīst, ka reizēm tenkas vienkārši palīdz cīnīties ar garlaicību.
Sveši stāsti, negaidīti notikumi un personiskas detaļas piešķir ikdienai emocijas, padara sarunas dzīvākas un rada papildu interesi par apkārt notiekošo.
7. Lai stiprinātu attiecības
Ne visas sarunas par citiem cilvēkiem ir ļaunprātīgas. Nereti mēs apspriežam draugus, radiniekus vai kolēģus tāpēc, ka mums rūp viņu liktenis un mēs cenšamies saprast viņu rīcību.
Šādas sarunas var stiprināt uzticēšanos starp sarunu biedriem un palīdzēt labāk orientēties sarežģītās dzīves situācijās.
8. Lai izteiktu neapmierinātību
Ja cilvēks izvairās no tieša konflikta, viņš bieži izvēlas apspriest radušos problēmu ar trešajām personām, nevis runāt ar pašu cilvēku, kurš viņu aizvainojis.
Tādējādi tenkas kļūst par veidu, kā izpaust emocijas, saņemt atbalstu vai rast sapratni.
Kur ir bīstamā robeža?
Psihologi uzsver, ka pastāv būtiska atšķirība starp notikumu apspriešanu un apzinātu baumu izplatīšanu.
Ja saruna palīdz labāk izprast situāciju, paust rūpes vai vienkārši dalīties informācijā, tā parasti nenodara būtisku kaitējumu. Taču, ja mērķis ir kādu pazemot, nosodīt vai sabojāt viņa reputāciju, tenkas kļūst toksiskas un var radīt nopietnas sekas.
«Svarīgi ir ne tikai tas, par ko mēs runājam, bet arī tas, kāpēc mēs to darām. Viena un tā pati informācija var kalpot gan savstarpējai sapratnei, gan kaitēt otram cilvēkam,» norāda speciālisti.
Tenkas nav tikai ziņkāres izpausme vai sliktu manieru pazīme. Bieži aiz tām slēpjas pilnīgi saprotamas psiholoģiskas vajadzības — vēlme būt daļai no kolektīva, saņemt atbalstu, labāk izprast apkārtējo pasauli vai justies drošāk.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka jebkura informācija par citu cilvēku prasa cieņu, taktu un atbildību. Brīdī, kad saruna sāk izplatīt melus, graut reputāciju vai nodarīt sāpes, tā vairs nav nevainīga apspriešana, bet gan kļūst par problēmas avotu gan pašam tenkotājam, gan apkārtējiem.
