Infarkts var notikt pat tad, ja analīzes ir ideālas: kardioloģe skaidro, kāpēc tā notiek 0 130

Kardioloģe Anna Masterkova skaidro, ka normāls kopējā holesterīna līmenis ne vienmēr nozīmē zemu sirds un asinsvadu slimību risku.

«Viens no iemesliem, kāpēc infarkts var rasties arī pie normāla holesterīna līmeņa, ir nepareiza analīžu rezultātu interpretācija. Jāvērtē viss lipīdu profils kopumā, nevis tikai kopējais holesterīna rādītājs,» uzsver ārste.

Pēc speciālistes teiktā, īpaši bīstams ir paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL jeb tā sauktā “sliktā” holesterīna) un triglicerīdu līmenis. Tie veicina aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos asinsvados, kas ar laiku var būtiski sašaurināt vai pat pilnībā nosprostot artērijas.

Aterosklerozes process sākas ar asinsvada iekšējās sieniņas bojājumu. Bojātajā vietā uzkrājas iekaisuma šūnas un holesterīna daļiņas, pakāpeniski veidojot plāksnīti. Bīstamākais ir tas, ka šis process gadiem ilgi var noritēt bez jebkādiem simptomiem.

Kā attīstās infarkts

Pat salīdzinoši neliela aterosklerotiskā plāksnīte var izraisīt sirdslēkmi. Spēcīga stresa, intensīvas fiziskas slodzes, strauju asinsspiediena svārstību vai iekaisuma procesu ietekmē tās aizsargkārta var plīst.

«Organisms plāksnītes plīsumu uztver kā asinsvada bojājumu un nekavējoties aktivizē asins recēšanas mehānismus. Rezultātā ļoti ātri veidojas trombs, kas var pilnībā bloķēt asins plūsmu,» skaidro Anna Masterkova.

Turklāt infarkts var attīstīties arī koronāro artēriju spazmas vai plāksnītes virsmas erozijas dēļ. Šādi gadījumi īpaši bieži novērojami smēķētājiem.

Hronisks iekaisums palielina risku

Mūsdienās ārsti arvien lielāku uzmanību pievērš hroniskiem iekaisuma procesiem organismā. Tie bojā asinsvadu sieniņas un paātrina sirds un asinsvadu slimību attīstību.

Infarkta risku var palielināt reimatoīdais artrīts, psoriāze, iekaisīgas zarnu slimības, kā arī smagas infekcijas, tostarp gripa un Covid-19.

«Pacientiem ar hroniskām iekaisuma slimībām īpaši rūpīgi jāuzrauga sirds veselība, jo iekaisums tieši ietekmē aterosklerozes attīstību,» uzsver kardioloģe.

Nepamanīts riska faktors — B grupas vitamīnu trūkums

Speciāliste norāda, ka B grupas vitamīnu deficīts var paaugstināt homocisteīna līmeni asinīs. Šī aminoskābe bojā asinsvadu iekšējo apvalku un veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.

Šāds risks biežāk sastopams cilvēkiem, kuri būtiski ierobežo dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu un nepievērš pietiekamu uzmanību sabalansētam uzturam.

Citi būtiski riska faktori

Infarkta risku palielina arī:

• smēķēšana, tostarp elektronisko cigarešu lietošana;

• liekais svars un viscerālā aptaukošanās;

• cukura diabēts;

• paaugstināts asinsspiediens;

• hronisks stress;

• miega trūkums;

• obstruktīvās miega apnojas sindroms.

Speciālisti atgādina, ka zems kopējā holesterīna līmenis pats par sevi negarantē aizsardzību pret infarktu. Lai savlaicīgi pamanītu iespējamos riskus, nepieciešams regulāri kontrolēt ne tikai lipīdu profilu, bet arī glikozes līmeni asinīs, iekaisuma un asins recēšanas rādītājus, kā arī sekot līdzi asinsspiedienam un dzīvesveidam.

Sirds veselību nevar novērtēt tikai pēc viena analīžu rādītāja. Pat cilvēkiem ar normālu holesterīna līmeni var būt paaugstināts infarkta risks, ja pastāv citi nelabvēlīgi faktori. Regulāras profilaktiskās pārbaudes, veselīgs dzīvesveids un savlaicīga riska faktoru kontrole palīdz būtiski samazināt nopietnu sirds un asinsvadu slimību attīstības iespējamību.

«Regulāras profilaktiskās pārbaudes ļauj laikus atklāt daudzus riska faktorus un veikt nepieciešamos pasākumus sirds un asinsvadu slimību profilaksei,» atgādina Anna Masterkova.