Daudzām ģimenēm viens no smagākajiem pārbaudījumiem ir brīdis, kad tuvinieks ar demenci sāk uzvesties agresīvi. Vēl nesen mierīgs, laipns un nosvērts cilvēks pēkšņi var sākt kliegt, apsūdzēt apkārtējos, draudēt vai pat izrādīt fizisku agresiju.
Speciālisti uzsver: vairumā gadījumu šāda uzvedība nav saistīta ar rakstura maiņu, bet gan ar slimības progresēšanu un izmaiņām smadzeņu darbībā.
Kāpēc rodas agresija
Demences gaitā pakāpeniski tiek bojātas dažādas smadzeņu struktūras, tostarp pieres daivas, kas atbild par emociju kontroli, paškontroli un spēju adekvāti novērtēt situāciju.
Cilvēks arvien sliktāk izprot apkārt notiekošo, zaudē spēju skaidri formulēt savas sajūtas un daudz jūtīgāk reaģē uz stresu. Pat neliels kairinātājs — skaļš troksnis, nepazīstama seja, izmaiņas ierastajā vidē vai nesaprotams lūgums — var tikt uztverts kā drauds.
«Agresija demences gadījumā reti ir apzināta. Visbiežāk tā ir reakcija uz bailēm, apjukumu vai nedrošības sajūtu, ko cilvēks vairs nespēj izteikt vārdos,» skaidro neirologe Elēna Voronova.
Kas var provocēt dusmu uzliesmojumus
Agresīvas uzvedības cēloņi var būt gan fizioloģiski, gan emocionāli.
Pie fizioloģiskajiem faktoriem pieder:
-
sāpes, kuras cilvēks nespēj aprakstīt;
-
izsalkums vai slāpes;
-
pārmērīgs nogurums;
-
miega traucējumi;
-
pārkaršana vai nosalšana;
-
medikamentu blakusparādības.
Savukārt emocionālie trigeri var būt:
-
neatkarības zaudēšanas sajūta;
-
nesapratne par notiekošo;
-
bailes no nepazīstamiem cilvēkiem;
-
ierastās dienas kārtības izmaiņas;
-
bezpalīdzības sajūta un kontroles zaudēšana pār savu dzīvi.
Dažkārt cilvēkam šķiet, ka viņu vēlas apkrāpt, apzagt vai nodarīt pāri. Atmiņas traucējumu un realitātes uztveres izmaiņu dēļ viņš patiesi tic šīm domām.
«Cilvēkam ar demenci apkārtējā pasaule pakāpeniski kļūst neparedzama. Kad viņš nesaprot, kur atrodas un kas notiek apkārt, trauksme ļoti ātri var pāraugt agresijā,» skaidro psihiatrs Andrejs Sokolovs.
Kā pareizi reaģēt
Viena no biežākajām tuvinieku kļūdām ir mēģinājums strīdēties vai pārliecināt cilvēku, ka viņš kļūdās.
Bailes un satraukuma brīžos loģiski argumenti parasti nedarbojas. Daudz svarīgāk ir radīt drošības un stabilitātes sajūtu.
Speciālisti iesaka:
-
runāt mierīgā, vienmērīgā balsī;
-
neiesaistīties strīdā un necelt balsi;
-
saglabāt drošu fizisku distanci;
-
novērst trokšņus un citus kairinātājus;
-
novirzīt uzmanību uz pazīstamiem priekšmetiem, fotogrāfijām vai iemīļotu mūziku;
-
izvairīties no straujām kustībām un nemēģināt cilvēku nomierināt ar spēku.
Daudzos gadījumos palīdz uzmanības novēršana uz kādu ierastu darbību, patīkamu atmiņu vai pazīstamu sarunas tēmu.
Kad jāvēršas pie ārsta
Ja agresijas epizodes kļūst biežākas vai izteiktākas, situācija noteikti jāapspriež ar speciālistu.
Dažreiz uzvedības izmaiņas izraisa hroniskas sāpes, infekcijas, medikamentu blakusparādības vai nepiemērota terapija. Ārstēšanas korekcija bieži palīdz ievērojami mazināt trauksmi, aizkaitināmību un agresivitāti.
«Pēkšņas uzvedības izmaiņas vienmēr ir signāls konsultācijai ar ārstu. Aiz dusmu uzliesmojumiem nereti slēpjas problēmas, kuras iespējams novērst vai būtiski mazināt,» uzsver geriatre Natālija Belova.
Neaizmirstiet par sevi
Rūpes par cilvēku ar demenci prasa milzīgus emocionālos un fiziskos resursus. Pastāvīgs stress, bezmiega naktis un atbildības sajūta var novest pie izdegšanas pat vispacietīgākos un gādīgākos tuviniekus.
Tāpēc speciālisti iesaka neatteikties no radinieku palīdzības, izmantot sociālo dienestu atbalstu, konsultēties ar psihologu un regulāri atrast laiku atpūtai.
Agresija demences gadījumā nav ļauna rakstura izpausme un nav apzināta vēlme sāpināt apkārtējos. Visbiežāk aiz dusmām, kliedzieniem un apsūdzībām slēpjas bailes, apjukums un kontroles zaudēšanas sajūta.
Izprotot šīs uzvedības patiesos iemeslus, tuvinieki var mierīgāk reaģēt uz sarežģītām situācijām, mazināt konfliktus un saglabāt cieņpilnas attiecības ar cilvēku, kurš dzīvo ar demenci.
