Kolumbijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītais labējais politiķis Abelardo de la Esprjelja, un saistībā ar viņa uzvaru izcēlušies vardarbīgi protesti.
Provizoriskie rezultāti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas liecina, ka jurists Esprjelja, kurš nekad nav ieņēmis amatu valsts pārvaldē, ir ieguvis 49,66% balsu, savukārt Ivans Sepeda no valdošās kreisās koalīcijas saņēmis 48,7% balsu.
Vēlēšanu pirmā kārta notika 31. maijā. Tajā sacentās 14 kandidāti, bet neviens no viņiem neieguva vairāk par pusi balsu, kas nepieciešams uzvarai pirmajā kārtā.
Pašreizējam prezidentam Gustavo Petro konstitūcija liedz kandidēt uz otro termiņu pēc kārtas.
63 gadus vecais senators Sepeda nav skaidri atzinis zaudējumu vēlēšanās. "Kad skaitīšana būs pabeigta un būs zināms tās galīgais rezultāts, kā arī būs veiktas atbilstošās pārbaudes, mēs atzīsim oficiālo rezultātu," viņš teica, bet Esprjelja brīdināja opozīciju "pat nedomāt par vardarbības ierosināšanu".
47 gadus vecā Esprjeljas uzvara izraisīja vardarbīgas demonstrācijas, taču, domājams, uzlabos Kolumbijas attiecības ar Vašingtonu.
"Mēs sākam jaunu ēru," Esprjelja teica atbalstītājiem Barrankiljā. "Tiem, kas visus šos gadus ir sējuši vardarbību, teroru, narkotiku tirdzniecību un korupciju, viņu laiks ir beidzies!" viņš teica, atkārtojot savu solījumu karot pret partizānu grupējumiem, kas nodarbojas ar narkotiku izplatīšanu.
"Mana valdība būs absolūti demokrātiska un brīvības un institucionālās kārtības garants," Esprjelja sacīja, solot cienīt visas rases, reliģijas un politiskās nostājas.
"Es vadīšu valsti visu kolumbiešu labā, to labā, kas balsoja par mani, un to labā, kas izvēlas citu kandidātu," viņš teica.
Viņa uzvara iezīmē Kolumbijas labējā spārna atgriešanos pie varas, kas ir valdījis gandrīz visus pēdējos 200 gadus, izņemot četrus.
Kampaņu aizēnoja partizānu sarīkoti sprādzieni un vadošā konservatīvā prezidenta amata kandidāta slepkavība.
Pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu paziņošanas tūkstošiem cilvēku izgāja Kolumbijas lielāko pilsētu ielās.
Kali daži demonstranti dedzināja ASV karogus, citi iesaistījās sadursmēs ar policiju.
Savukārt Esprjeljas atbalstītāji svinēja uzvaru, paužot cerību par drošības, nodarbinātības un cieņas uzlabošanos.
Tramps un vairāki labējie līderi no Amerikas valstīm apsveica Esprjelju ar uzvaru. "Kolumbijas labākās dienas vēl priekšā," sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, piebilstot, ka Vašingtona cer cieši sadarboties ar Kolumbijas jauno valdību.
- gadā Kolumbijas valdība noslēdza miera līgumu ar komunistu teroristu grupējumu "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC), dodot cerību uz pastāvīgu mieru, taču kopš tā laika vardarbība ir atkal uzliesmojusi, jo īpaši tādēļ, ka lielākā daļa aktīvo nemiernieku grupējumu ir atteikusies no ideoloģiski motivētās cīņas par labu narkotiku tirdzniecības radītajiem finansiālajiem ieguvumiem.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ASV un Kolumbijas dubultpilsonis Esprjelja paziņoja, ka atteiksies no miera sarunām ar nemiernieku grupējumiem un sāks 90 dienu ilgu ASV atbalstītu gaisa triecienu kampaņu pret tiem.
Pagājušajā gadā varasiestādes reģistrēja 14 780 slepkavības, kas ir lielākais skaits kopš vismaz 2015. gada. Lielāko daļu slepkavību izraisīja sadursmes starp nelegālām bruņotām bandām. Starp nogalinātajiem bija arī konservatīvais prezidenta amata kandidāts Migels Uribe.
Arī izspiešanas gadījumu skaits Kolumbijā ir strauji pieaudzis, 2025. gadā sasniedzot 13 417 gadījumus, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā 2015. gadā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru