Ābola krāsa ietekmē ne tikai tā garšu. Izrādās, ka sarkanās, dzeltenās un zaļās šķirnes atšķiras arī pēc uzturvērtības, antioksidantu daudzuma un ietekmes uz veselību. Dietoloģe Polina Žuravļova skaidro, kuri āboli piemērotāki cilvēkiem ar diabētu, kuri labvēlīgāk ietekmē gremošanu un kāpēc nevajadzētu steigties nomizot augļus.
Āboli jau izsenis tiek uzskatīti par vieniem no veselīgākajiem un pieejamākajiem augļiem. Tie satur A, C, E, PP vitamīnus, B grupas vitamīnus, kā arī virkni minerālvielu — kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, jodu, selēnu un cinku.
Šīs vielas palīdz uzturēt normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, veicina smadzeņu darbību, stiprina imunitāti un palīdz organismam vieglāk tikt galā ar stresu.
Tomēr speciāliste atgādina, ka āboli nevar pilnībā nodrošināt organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Vienā auglī ir tikai aptuveni 8% no diennakts C vitamīna normas un ap 2% no nepieciešamā A vitamīna daudzuma, tāpēc uzturam jābūt daudzveidīgam.
Vai drīkst ēst ābolu sēklas?
Ābolu sēklas satur jodu, tomēr pārmērīgi tās lietot nav ieteicams. Tajās atrodams arī amigdalīns — viela, kas lielos daudzumos organismam var būt nevēlama.
Kāpēc āboli tiek uzskatīti par tik veselīgiem?
Pēc Kornela universitātes pētnieku datiem, āboli ir bagāti ar antioksidantiem. Laboratorijas apstākļos ābolu ekstrakts spējis kavēt noteiktu vēža šūnu augšanu, bet tā antioksidatīvā aktivitāte dažos gadījumos bijusi salīdzināma ar dzērveņu ekstraktu.
Speciālisti gan uzsver, ka āboli nav ārstniecības līdzeklis pret onkoloģiskām slimībām. Tie vienkārši palīdz uzturēt organisma dabiskās aizsargspējas.
Dietoloģe iesaka augļus ēst kopā ar mizu, jo tieši tajā koncentrējas ievērojama daļa antioksidantu un citu vērtīgu vielu.
Āboli satur arī organiskās skābes — ābolskābi, citronskābi, borskābi un salicilskābi, kas veicina gremošanas procesu, stimulē kuņģa sulas izdalīšanos un palīdz žults attecei.
Turklāt āboli darbojas kā dabīgs sorbents, palīdzot organismam atbrīvoties no vielmaiņas galaproduktiem un dažām nevēlamām vielām.
Zaļie āboli
Zaļās šķirnes satur mazāk cukura un kaloriju, taču vairāk šķiedrvielu un organisko skābju.
Tie bieži tiek rekomendēti cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī tiem, kuri cenšas samazināt svaru. Zaļie āboli retāk izraisa alerģiskas reakcijas un labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu.
Dzeltenie āboli
Dzeltenajos ābolos parasti ir vairāk pektīna un dabīgo cukuru.
Tie palīdz uzturēt veselīgu zarnu mikrofloru, veicina vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu un var labvēlīgi ietekmēt aknu un žultsceļu darbību.
Sarkanie āboli
Sarkanās šķirnes izceļas ar augstāku antioksidantu saturu. Tās var būt īpaši noderīgas sirds un asinsvadu veselībai, kā arī palīdz uzturēt veselīgu ādas izskatu.
Tomēr šo ābolu sastāvā parasti ir vairāk dabīgo cukuru, tāpēc cilvēkiem ar cukura diabētu tos ieteicams lietot mēreni.
Kas ir svarīgākais?
Dietoloģe uzsver, ka svarīgākais nav ābola krāsa, bet gan tā kvalitāte.
Vislabāk izvēlēties augļus, kas audzēti bez pārmērīgas pesticīdu lietošanas un bez mākslīga vaska pārklājuma uz mizas.
Tāpēc atbilde uz jautājumu, kuri āboli ir veselīgākie, nav viennozīmīga. Zaļie satur mazāk cukura un vairāk šķiedrvielu, dzeltenie labvēlīgi ietekmē gremošanu, bet sarkanie ir bagāti ar antioksidantiem. Vislielāko labumu sniegs kvalitatīvi, svaigi āboli, kurus ēd kopā ar mizu un iekļauj sabalansētā uzturā.
