Ar kārpām vismaz reizi dzīvē saskaras lielākā daļa cilvēku. Daži tās pamana nejauši, citi mēnešiem ilgi cenšas tās noslēpt vai likvidēt pašu spēkiem. Neraugoties uz to izplatību, ap šiem nelielajiem ādas veidojumiem joprojām valda daudz mītu: vieni tos uzskata par nekaitīgu kosmētisku īpatnību, citi baidās inficēties pat no parasta rokasspiediena.
Patiesība, kā jau bieži gadās, ir kaut kur pa vidu. No kurienes rodas kārpas, kāpēc dažas izzūd pašas no sevis, bet citas turpina izplatīties, un kuras ārstēšanas metodes patiešām darbojas, skaidro kosmetoloģe un dermatoveneroloģe Gaļina Gluhova.
Kas ir kārpa
«Kārpa ir labdabīgs ādas veidojums, kas rodas, inficējoties ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV). Tā var izskatīties kā neliels mezgliņš, blīva plāksnīte vai raupjš izaugums.
Parasti kārpas krāsa maz atšķiras no apkārtējās ādas, lai gan dažkārt tā var būt nedaudz gaišāka vai tumšāka,» skaidro Gaļina Gluhova.
Kārpas veidošanos nosaka tas, ka vīruss liek ādas virsējā slāņa šūnām dalīties ātrāk nekā parasti. Rezultātā uz ādas virsmas veidojas pamanāms izcilnis. Šādu veidojumu izmēri var būt ļoti dažādi — no tikko saskatāma punkta līdz vairākiem centimetriem diametrā.
Dažkārt kārpa ir tikai viena, taču nereti blakus parādās arī jauni veidojumi. Dažos gadījumos tie izzūd paši no sevis, tomēr šis process var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadus.
Kāpēc parādās kārpas
Iemesls vienmēr ir viens — cilvēka papilomas vīruss. Tas iekļūst organismā caur mikroskopiskiem ādas bojājumiem: nelielām skrambām, plaisiņām, nobrāzumiem un citām gandrīz nemanāmām traumām.
Tomēr inficēšanās vēl nenozīmē, ka kārpa noteikti parādīsies.
«Daudz kas ir atkarīgs no imūnsistēmas stāvokļa un ādas aizsargspējām. Vieniem organisms veiksmīgi apspiež vīrusu vēl pirms simptomu parādīšanās, savukārt citiem veidojas raksturīgie izaugumi,» norāda speciāliste.
Kārpu rašanās risku palielina biežas ādas traumas, pastiprināta roku un pēdu svīšana, kā arī regulāra peldbaseinu, saunu, sporta zāļu un publisko dušu apmeklēšana.
Mitrā vidē vīruss izplatās īpaši viegli, tāpēc staigāšana basām kājām publiskās vietās tiek uzskatīta par vienu no biežākajiem inficēšanās veidiem.
Kārpu attīstību var veicināt arī stress, pārslimotas slimības un jebkuri faktori, kas novājina imūnsistēmu.
Kāpēc kārpu viegli sajaukt ar citiem veidojumiem
Ne katrs ādas sabiezējums ir kārpa. Tai var līdzināties varžacis, papilomas, keratomas un citi ādas veidojumi.
«Piemēram, pēdas kārpu bieži sajauc ar parastu varžaci. Taču varžacs rodas ilgstošas berzes vai spiediena rezultātā, savukārt kārpai ir vīrusu izcelsme. Papilomas parasti ir mīkstākas un bieži atrodas uz nelielas kājiņas. Dzimumorgānu kondilomas arī ir saistītas ar cilvēka papilomas vīrusu, taču tās izraisa citi vīrusa tipi un tām nepieciešama atšķirīga ārstēšana,» skaidro ārste.
Tieši tāpēc, parādoties jebkuram jaunam ādas veidojumam, nevajadzētu paļauties uz pašdiagnostiku, bet gan vērsties pie speciālista.
Vai kārpas jāārstē
Dažkārt kārpas patiešām izzūd pašas no sevis. Īpaši bieži tas notiek bērniem un jauniešiem ar spēcīgu imūnsistēmu.
Ja veidojums nepalielinās, nesāp un netraucē ikdienā, ārsts var ieteikt to vienkārši novērot.
Tomēr daudzi pacienti izvēlas kārpas noņemt.
«Tā nav tikai kosmētiska problēma. Kārpas ir lipīgas un var izplatīties gan uz citām ķermeņa daļām, gan uz apkārtējiem cilvēkiem. Turklāt dažas no tām regulāri tiek traumētas apģērba vai kustību laikā un rada diskomfortu,» brīdina Gaļina Gluhova.
Kā noņem kārpas
Mēģinājumi pašiem atbrīvoties no kārpas bieži vien beidzas ar komplikācijām.
«Griešana, dedzināšana ar agresīvām vielām vai apsiešana ar diegu var izraisīt apdegumus, iekaisumu un rētu veidošanos. Turklāt bez speciālista apskates viegli var sajaukt kārpu ar pavisam citu slimību,» uzsver eksperte.
Ārstēšanas metode tiek izvēlēta atkarībā no veidojuma lieluma, atrašanās vietas un skaita.
Nelielām virspusējām kārpām dažkārt izmanto preparātus uz skābju bāzes. Tie pakāpeniski mīkstina un noņem bojātos ādas slāņus, taču prasa ilgstošu un rūpīgu lietošanu.
Viena no populārākajām metodēm joprojām ir kriodestrukcija jeb noņemšana ar šķidro slāpekli.
«Pēc sasaldēšanas bojātās šūnas iet bojā, un kārpa pakāpeniski atdalās. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, bieži nepieciešamas vairākas procedūras ar divu līdz trīs nedēļu intervālu,» stāsta dermatoveneroloģe.
Tiek izmantota arī elektrokoagulācija, lāzera terapija un radioviļņu metode. Šīs procedūras ļauj ļoti precīzi iedarboties uz audiem un ir piemērotas lielākajai daļai kārpu veidu.
Mūsdienās ķirurģiska izgriešana tiek izmantota reti — galvenokārt lielu veidojumu gadījumos vai situācijās, kad nepieciešams precizēt diagnozi.
Pēc noņemšanas ādai nepieciešams laiks, lai pilnībā sadzītu.
«Procedūras vietā parasti izveidojas krevele, kuru nedrīkst plēst nost vai traumēt līdz pilnīgai sadzīšanai,» brīdina speciāliste.
Kā samazināt kārpu rašanās risku
Pilnībā izvairīties no kontakta ar cilvēka papilomas vīrusu nav iespējams, taču būtiski samazināt inficēšanās risku gan var.
Baseinos, saunās, sporta zālēs un publiskajās dušās ieteicams izmantot personīgos apavus un izvairīties no staigāšanas basām kājām.
Svarīgi rūpēties par ādas veselību, savlaicīgi apstrādāt griezumus un plaisas, kā arī nelietot citu cilvēku dvieļus, apavus vai manikīra piederumus.
Liela nozīme ir arī vispārējam organisma stāvoklim. Pilnvērtīgs miegs, sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes palīdz imūnsistēmai efektīvāk kontrolēt vīrusu.
«Pastāv vakcīna pret HPV, taču tā galvenokārt aizsargā pret onkogēnajiem vīrusa tipiem, kas saistīti ar dzemdes kakla vēža un dzimumorgānu kondilomu attīstību. Pret parastajām sadzīves kārpām šī vakcīna nepasargā,» precizē ārste.
Kārpas reti rada nopietnus draudus veselībai, tomēr tās nevajadzētu ignorēt. Aiz neliela ādas izauguma var slēpties vīrusu infekcija, kas spēj izplatīties, radīt diskomfortu un dažkārt maskēties kā cita slimība.
Tāpēc, parādoties jebkādiem aizdomīgiem ādas veidojumiem, labāk atteikties no mājas eksperimentiem un vērsties pie speciālista. Tas palīdzēs ātrāk noteikt pareizu diagnozi un izvēlēties efektīvāko ārstēšanas metodi.
