Garšvielas arī bojājas: diētas speciāliste nosaukusi pazīmes, kad tās jāizmet 0 96

Grūti iedomāties virtuvi bez garšvielām un aromātiskām piedevām. Tomēr daudzi aizmirst, ka arī tām ir derīguma termiņš. Burciņas ar papriku, kurkumu vai pipariem nereti gadiem ilgi stāv virtuves plauktos, pakāpeniski zaudējot ne tikai garšu un aromātu, bet arī kvalitāti.

Diētas speciāliste Mindija Hāra norāda, ka viens no galvenajiem vecu garšvielu riskiem ir saistīts ar mikotoksīniem — toksiskām vielām, ko izdala pelējuma sēnes. Īpaši bīstami tiek uzskatīti aflatoksīni.

Kāpēc garšvielas var kļūt bīstamas?

Mikotoksīni bieži veidojas jau garšvielu audzēšanas, novākšanas un žāvēšanas procesā. Daudzas garšvielas tiek ražotas valstīs ar siltu un mitru klimatu, kur tās nereti žāvē atklātā vidē. Šādos apstākļos piesārņojuma risks būtiski pieaug.

Par īpaši jutīgām tiek uzskatītas:

• čili pipari;

• paprika;

• melnie un sarkanie pipari;

• ingvers;

• kurkuma.

Pētījumi liecina, ka, nepareizi uzglabājot, pelējuma sēnes var turpināt attīstīties arī pēc produkta iepakošanas.

Speciālisti uzsver, ka no daļas mikotoksīnu nav iespējams pilnībā atbrīvoties pat pēc termiskās apstrādes vai atkārtotas žāvēšanas.

Līdzīga problēma var skart arī citus produktus, tostarp rīsus, riekstus, žāvētus augļus, tēju un sēklas.

Kādi simptomi var liecināt par problēmu?

Mikotoksīnu izraisītu veselības traucējumu pazīmes ne vienmēr ir viegli atpazīt, jo tās var līdzināties daudzu citu saslimšanu simptomiem.

Iespējamās pazīmes ir:

• hronisks nogurums;

• galvassāpes;

• koncentrēšanās spēju pasliktināšanās;

• slikta dūša;

• vemšana;

• caureja;

• sāpes vēderā;

• ādas nieze.

Vienreizēja neliela toksīnu daudzuma uzņemšana parasti nerada nopietnas sekas veselam cilvēkam. Taču ilgstoša iedarbība var negatīvi ietekmēt aknu un nieru darbību, kā arī vājināt imūnsistēmu. Daži pētījumi mikotoksīnus saista arī ar paaugstinātu onkoloģisko slimību risku.

Kad garšvielas noteikti jāizmet?

Speciālisti iesaka bez vilcināšanās atbrīvoties no garšvielām, ja tās:

• zaudējušas spilgtu krāsu;

• ieguvušas nepatīkamu vai sastāvējušos aromātu;

• saķepušas kunkuļos;

• pārklājušās ar baltu, rozā vai melnu aplikumu;

• uz tām redzamas pelējuma pazīmes.

Tāpat nav ieteicams glabāt garšvielas blakus plītij vai vietās ar paaugstinātu mitrumu. Vislabāk tās uzglabāt hermētiski noslēgtos traukos tumšā un sausā vietā.

Lielāko daļu malto garšvielu ieteicams izlietot sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā pēc iepakojuma atvēršanas.

Vecas garšvielas var būt ne mazāk problemātiskas kā produkti ar beigušos derīguma termiņu. Ja garšviela ir mainījusi krāsu, smaržu vai konsistenci, labāk to aizstāt ar jaunu. Pareiza uzglabāšana un regulāra virtuves krājumu pārskatīšana palīdzēs saglabāt ne tikai ēdienu garšu, bet arī rūpēties par savu veselību.