Vērienīgs starptautisks pētījums atklājis: jo vairāk cilvēks koncentrējas uz saviem mērķiem un interesēm, jo vājāka var būt viņa emocionālā pieķeršanās partnerim. Tomēr psihologi uzsver, ka šai tendencei ir ne tikai trūkumi, bet arī negaidītas priekšrocības.
Pēdējo desmitgažu laikā zinātnieki arvien biežāk runā par individualisma pieaugumu mūsdienu sabiedrībā. Ar šo jēdzienu saprot pasaules uzskatu, kurā personīgie sasniegumi, intereses un mērķi tiek izvirzīti augstāk par ģimenes, kolektīva vai kopienas interesēm.
Pētnieku ieskatā individualisma izplatību veicina globalizācija, digitālo tehnoloģiju attīstība un sociālo tīklu popularitāte.
Tomēr līdz šim nebija skaidrs, kā šāda dzīves pieeja ietekmē romantiskās attiecības. Iepriekšējo pētījumu rezultāti bija pretrunīgi: daži pētnieki konstatēja saikni starp individualismu un romantisko pieķeršanos, bet citi šādu saistību neatrada.
Lai iegūtu ticamākus rezultātus, starptautiska psihologu komanda Martas Kovalas vadībā no Vroclavas Universitātes Polijā veica vienu no lielākajiem pētījumiem šajā jomā.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 61 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 90 gadiem no 81 pasaules valsts. Visi dalībnieki pētījuma laikā atradās romantiskās attiecībās — no dažām nedēļām līdz vairāk nekā desmit gadiem.
Respondenti vērtēja savu emocionālās tuvības pakāpi ar partneri, vēlmi saglabāt attiecības, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas ļāva noteikt viņu individualisma līmeni.
Analīze parādīja, ka cilvēki ar izteiktākām individualisma iezīmēm vidēji demonstrēja zemāku romantiskās pieķeršanās līmeni. Šī sakarība saglabājās neatkarīgi no dalībnieku dzimuma, vecuma un finansiālā stāvokļa.
Lai pārbaudītu rezultātu ticamību, zinātnieki veica papildu pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku no 50 valstīm. Arī šoreiz iegūtie dati apstiprināja sākotnējos secinājumus.
Pētījuma autori norāda, ka pārmērīga koncentrēšanās uz personīgajiem mērķiem var apgrūtināt dziļu emocionālu saišu veidošanu. Tuvās attiecībās būtiska nozīme ir atklātībai, uzticībai un gatavībai parādīt savu ievainojamību, un cilvēkiem ar izteiktu individualismu tas var būt sarežģītāk.
Tomēr pētnieki neuzskata, ka šī parādība obligāti būtu vērtējama negatīvi. Spēcīga emocionālā iesaiste attiecībās bieži prasa daudz laika un enerģijas. Ja romantiskajām attiecībām cilvēka dzīvē ir mazāka loma, viņam var palikt vairāk resursu darbam, mācībām, draugiem, ģimenei un personīgajai izaugsmei.
Vienlaikus zinātnieki uzsver, ka pētījums atklājis tikai statistisku saikni starp individualismu un romantiskās pieķeršanās līmeni. Tas nepierāda, ka tieši individualisms izraisa atturīgākas jūtas.
Iespējams, abas parādības vienlaikus ietekmē citi faktori — audzināšana, kultūras vide, personības iezīmes vai dzīves pieredze.
Autori arī atzīmē, ka rezultāti balstīti uz dalībnieku pašnovērtējumu. Tas nozīmē, ka daļa respondentu apzināti vai neapzināti varēja sniegt neprecīzas atbildes, ko ietekmēja noskaņojums, aktuālās problēmas attiecībās vai vēlme sevi parādīt labvēlīgākā gaismā.
Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, pētījums ir viens no vērienīgākajiem savā jomā un liecina, ka sabiedrības vērtību maiņa var ietekmēt ne tikai dzīvesveidu, bet arī to, kā cilvēki veido un uztur romantiskās attiecības.
