Daudzi cilvēki bez vilcināšanās iegādājas dažādus vitamīnu kompleksus un uztura bagātinātājus, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu. Tā kā šie produkti ir brīvi pieejami aptiekās, veikalos un internetā, bieži vien rodas priekšstats, ka tie ir pilnīgi nekaitīgi. Taču speciālisti brīdina: arī vitamīni nepareizās devās var radīt nopietnas veselības problēmas.
Amerikāņu neirologs Beibings Čens savā kanālā atgādina, ka dabiskas izcelsmes vielas ne vienmēr ir drošas.
«Cilvēki bieži domā, ka vitamīni nevar kaitēt, jo tie ir dabiski un pieejami bez receptes. Tomēr tas nav gluži tā,» uzsver ārsts.
Taukos šķīstošie vitamīni var uzkrāties organismā
Pēc speciālista teiktā, īpaša uzmanība jāpievērš taukos šķīstošajiem vitamīniem A, D, E un K. Atšķirībā no daudziem citiem vitamīniem tie neizdalās tik viegli no organisma un var uzkrāties audos.
Piemēram, pārmērīga D vitamīna lietošana var izraisīt hiperkalciēmiju — stāvokli, kad asinīs uzkrājas pārāk daudz kalcija. Tas var negatīvi ietekmēt nieres, sirdi un citus orgānus.
Savukārt A vitamīna pārdozēšana var izraisīt ādas sausumu, lobīšanos, stipru niezi, izsitumus, matu izkrišanu, galvassāpes, reiboni un locītavu sāpes. Smagos gadījumos iespējami arī nopietnāki neiroloģiski traucējumi.
Arī E vitamīna pārpalikums nav nekaitīgs. Tas var radīt galvassāpes, gremošanas traucējumus, ādas problēmas un palielināt asiņošanas risku, jo ietekmē trombocītu darbību.
Savukārt pārmērīga K vitamīna uzņemšana var veicināt pastiprinātu asins recēšanu, palielinot trombožu un insulta risku. Dažos gadījumos iespējama arī papildu slodze aknām.
Arī ūdenī šķīstošie vitamīni ne vienmēr ir droši
Pastāv uzskats, ka ūdenī šķīstošie vitamīni nevar kaitēt, jo to pārpalikums tiek izvadīts ar urīnu. Taču arī šim noteikumam ir izņēmumi.
Neirologs īpaši izceļ vitamīnu B6 jeb piridoksīnu. Tas ir nepieciešams enerģijas vielmaiņai, hemoglobīna veidošanai un nervu sistēmas darbībai. Tomēr ilgstoša lielu devu lietošana var radīt nopietnas sekas.
«Kā neirologs es regulāri sastapos ar gadījumiem, kad paaugstināts B6 vitamīna līmenis kļuva toksisks. Tas traucē normālu nervu impulsu pārvadi un var bojāt sensoros neironus, izraisot nervu šķiedru deģenerāciju,» skaidro Čens.
Kā izpaužas B6 vitamīna pārdozēšana
Pārmērīga piridoksīna uzņemšana var izraisīt perifēro neiropātiju — saslimšanu, kuras laikā tiek traucēta perifēro nervu darbība.
Pacienti var sūdzēties par nejutīgumu, tirpšanu, dedzināšanu, sāpēm ekstremitātēs, kā arī līdzsvara un koordinācijas traucējumiem.
«Smadzenes sāk saņemt neprecīzu vai nepilnīgu informāciju no nervu sistēmas, un tas ietekmē cilvēka pašsajūtu un kustību koordināciju,» skaidro speciālists.
Pēc ārsta teiktā, vienreizēja lielāka deva parasti nopietnas sekas neizraisa. Risks rodas tad, ja vitamīns tiek lietots ilgstoši un nekontrolēti.
Kad problēma rodas nepamanīti
Neirologs stāsta par kādu jaunu pacientu, kuram attīstījās neiropātija, lai gan viņš nelietoja nekādas īpaši lielas vitamīnu devas.
«Viņš katru dienu lietoja multivitamīnus, enerģijas dzērienus, stresa mazināšanas preparātu un miega veicināšanas līdzekli. Katrā no šiem produktiem bija vitamīns B6. Pacients to neapzinājās, un kopējā deva izrādījās pārāk liela,» stāsta ārsts.
Lielākajā daļā gadījumu simptomi pakāpeniski izzūd pēc piedevu lietošanas pārtraukšanas. Tomēr dažiem cilvēkiem, kuri vairākus mēnešus vai pat gadus lietojuši pārmērīgas devas, nervu bojājumi var būt neatgriezeniski.
Drošākais veids — sabalansēts uzturs
Eksperti uzsver, ka nepieciešamos vitamīnus vispirms vēlams uzņemt ar pārtiku. B6 vitamīna avoti ir cūkgaļa, putnu gaļa, soja, zemesrieksti, auzas un banāni.
Speciālisti atgādina, ka arī vitamīni un uztura bagātinātāji jālieto pārdomāti. Īpaša piesardzība nepieciešama cilvēkiem, kuri lieto asins šķidrinātājus, kā arī pacientiem ar sirds, aknu vai nieru slimībām.
Pirms jebkādu uztura bagātinātāju vai vitamīnu kompleksu lietošanas vēlams izvērtēt organisma reālās vajadzības un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem riskiem un iespējamām pārdozēšanas sekām.
