Valsts prezidents: Drošības situācija Latvijā nav uzlabojusies, bet gan kļuvusi sarežģītāka 0 85

Viņš uzsvēra, ka karš, ko Krievija sākta pret Ukrainu, turpinās. Pēc viņa teiktā, no vienas puses labā ziņa ir tā, ka Krievija ir pamatīgi iestrēgusi un sākusi just kara sekas. Valsts prezidents skaidroja, ka Ukrainai tagad ir spējas, kādā veidā tā var ietekmēt Krievijas ekonomiku, naftas un gāzes pārstrādes, dažāda veida militāro rūpniecību. Viņaprāt, vienlīdz laba ziņa ir Ukrainas spēja pretoties, noturēt fronti un mainīt iniciatīvu savā labā.

Rinkēvičs atzina, ka sliktā ziņa ir vēl lielāka Krievijas neprognozējamība - redzams izmisums, dezinformācijas kampaņa, jo Krievijas vara vairs nespēj savai sabiedrībai izskaidrot, kāpēc piektajā kara gadā ne tikai nav ieņemta Kijiva, bet notiek dažāda veida uzbrukumi Maskavai, Sanktpēterburgai, industrijai.

"Protams, ir mēģinājumi meklēt vainīgos visur, tostarp pieminētas arī Baltijas valstis. Līdz ar to ir jāsaka, ka drošības situācija Latvijā nav uzlabojusies, tāpēc mums ir jābūt gataviem reaģēt uz dažāda veida provokācijām," sacīja Rinkēvičs.

Runājot par iedzīvotāju satraukumu Latgalē, Valsts prezidents akcentēja, ka līdzīgas sajūtas ir ne tikai cilvēkiem Latgalē, bet visā Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Līdzīgas situācijas ar droniem ir bijušas Somijā un pavisam nesen Rumānijā, kad 29. maijā drons ietriecās dzīvojamā ēkā Galacā.

Rinkēvičs apliecināja, ka apdraudējums nav unikāls tikai Latvijā, tas ir apdraudējums visam tā saucamajam NATO Austrumu flangam. Viņš norādīja, ka droni ir relatīvi jauns ierocis, šīs tehnoloģijas attīstās strauji, un novērošanas, detekcijas, akustiskās sistēmas bieži vien netiek līdzi militāro dronu attīstībai. Tas attiecas arī uz Ukrainu un Krieviju.

"Sākotnēji izstrādātie rīcības algoritmi pēc Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušā militārā drona bija jāmaina un nemitīgi jāpilnveido. Jāsaka, ka mēs atpaliekam gan informācijas apmaiņā, gan koordinācijā," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš pieminēja, ka vakar notikusi viņa tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA), ar kuru pārrunātas vadlīnijas un situācijas, kādas varētu veidoties plaši apmeklēta kultūras pasākuma laikā, ja pēkšņi atskan gaisa trauksme.

Valsts prezidenta vērtējumā ir daļa sabiedrības, kas uzskata, ka nevajag iedarbināt šūnapraidi, ja situācija nav galīgi slikta, savukārt otra daļa vēlas saņemt informāciju maksimāli ātri. Viņš norādīja, ka tieši tāpēc tika mainīts algoritms no vienas apraides uz divām.

Proti, dzeltenais brīdinājums tiek iedarbināts, ja nav tiešu draudu un sabiedrība var turpināt funkcionēt, savukārt oranžais norāda uz to, ka ir jāmeklē patvertne vai telpa, kurā ir tā saucamais divu dienu princips. Valsts prezidents atzina, ka šodien viņam nav labas, nomierinošas ziņas, ka pēc kāda laika viss būs kārtībā.

"Visiem ir jāpielāgojas šai situācijai - no valsts varas un pašvaldībām līdz iedzīvotājiem, un jāsaprot, ka līdz Krievijas pret Ukrainu vērstā kara beigām šī ir realitāte. Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim pareizos rīcības algoritmus," pauda Rinkēvičs.

Viņš pieminēja, ka Latvijai būs vienošanās ar Ukrainu par papildu sadarbību, būs arī ekspertu grupas un attiecīgās dronu pārtvērējiekārtas.