Jauns plaša mēroga Karolinska institūta zinātnieku pētījums liecina, ka smaga astma var ietekmēt visu organismu un būtiski samazināt dzīves ilgumu — pat tad, ja slimība nav tiešais nāves cēlonis.
Analizējot vairāk nekā 11 000 pacientu datus, kuri tika novēroti līdz pat 20 gadiem, pētnieki konstatēja gandrīz divreiz lielāku priekšlaicīgas nāves risku cilvēkiem ar smagu astmas formu.
Novērošanas laikā mirstība pacientiem ar smagu astmu sasniedza 34%, kamēr pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu slimības gaitu tā bija aptuveni 20%. Vienlaikus pati astma reti kļūst par tiešu nāves cēloni — lielākos riskus rada blakusslimības, kas attīstās hroniska iekaisuma rezultātā.
Pētnieki skaidro, ka astmas gadījumā organismā pastāvīgi izdalās paaugstināts signālmolekulu jeb citokīnu daudzums. Tas samazina asinsvadu elastību, palielina to caurlaidību un traucē normālu asinsriti. Rezultātā pieaug trombozes risks, kas var izraisīt infarktu vai insultu. Turklāt pacientiem ar smagu astmu biežāk tiek diagnosticētas arī onkoloģiskas saslimšanas.
Papildu risku rada bieži slimības saasinājumi, kas ilgstoši noslogo elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu.
Pētnieki uzsver, ka smaga astma sastopama salīdzinoši reti — tikai 3–8% pacientu ar astmu. Tomēr tieši šiem cilvēkiem nepieciešama īpaši rūpīga medicīniskā uzraudzība un regulāra ārstēšana.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Zinātnieki uzskata, ka smaga astma nav tikai hroniska elpceļu slimība, bet gan sistēmiska veselības problēma, kas ilgtermiņā ietekmē visu organismu. Savlaicīga diagnostika, regulāra ārstēšana un slimības kontrole var palīdzēt būtiski samazināt komplikāciju risku un uzlabot dzīves kvalitāti.
