Zinātnieki vēlreiz apstiprinājuši: dienas režīms tiešā veidā ietekmē veselību un vispārējo pašsajūtu. Ieradums agri mosties var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas palīdz samazināt hronisku slimību risku un paaugstināt produktivitāti.
Pitsburgas universitātes pētnieki norāda, ka cilvēki, kuri pastāvīgi ceļas agri un iet gulēt pirms pusnakts, ne tikai labāk izgulās, bet arī jūtas enerģiskāki dienas laikā. Turklāt viņu organisms mazāk pakļauts nopietnu slimību attīstībai.
Tomēr ne visiem agra celšanās padodas viegli. «Vakara tipa» cilvēki tradicionāli ir aktīvi dienas otrajā pusē un dod priekšroku vēlām darba un atpūtas stundām, kamēr «rīta tipa» dabiski orientējas uz agrāku dzīves ritmu. Šīs atšķirības saistītas ar hronotipu — iedzimtu organisma īpatnību.
Taču nozīmīgu lomu spēlē arī cirkadiālie ritmi — iekšējie bioloģiskie pulksteņi, kas regulē cilvēka aktivitāti diennakts laikā. Zinātnieki pētīja saistību starp hronotipu un šiem ritmiem, izmantojot datus no ASV Nacionālā veselības institūta plašas programmas. Pētījuma dalībnieki nēsāja īpašas ierīces, kas fiksēja fizioloģiskos rādītājus, kā arī regulāri nodeva analīzes.
Analīze parādīja: cilvēkiem ar vakara aktivitātes tipu un ieradumu ceļoties vēlu biežāk attīstās vielmaiņas traucējumi. Tas savukārt palielina diabēta un arī sirds un asinsvadu slimību risku. Kopumā pētnieki atklāja desmitiem nozīmīgu saistību starp dienas režīmu un veselības stāvokli.
Vienlaikus speciālisti uzsver: cirkadiālos ritmus var koriģēt. Pat nelielas režīma izmaiņas — piemēram, agrāka pamodīšanās vai rīta fiziskās aktivitātes — jau sniedz pozitīvu efektu.
«Mēs aicinām cilvēkus pamēģināt mainīt savu režīmu, balstoties uz iegūtajiem datiem. Garantiju nav, taču, ja ir iespēja sākt dienu agrāk, tas var nākt par labu», — norādīja viens no pētījuma autoriem Kelli Chan.
Tātad pat «vakara tipa» cilvēkiem pakāpeniska pāreja uz agrāku dienas sākumu var būt nozīmīgs solis ceļā uz veselības un pašsajūtas uzlabošanu.
