Novērojums, ka ne visi izcili skolēni pieaugušo dzīvē kļūst veiksmīgi, bet daži bijušie «divnieki» sasniedz ievērojamus rezultātus, tiek apspriests jau sen. Pētnieki uzskata, ka izšķirošais nav intelekta līmenis, bet gan domāšanas veids un spēja pielāgoties ārpus skolas sistēmas.
Kāpēc «divnieki» nereti gūst panākumus
Panākumi veidojas no pieredzes, rakstura, spējas pielāgoties un pieņemt nestandarta lēmumus.
Pastāv plaši izplatīts novērojums: ne visi izcili skolēni dzīvē gūst lielus panākumus, savukārt daži bijušie «divnieki» veido biznesu, kļūst par līderiem vai atrod netradicionālus pašrealizācijas ceļus. Zinātnieki skaidro, ka tas nav nejaušs — to nosaka domāšanas, motivācijas un uzvedības īpatnības.
Kas viņus atšķir
Citāda motivācija un attieksme pret noteikumiem. Cilvēki ar zemāku sekmību biežāk neuztver skolas sistēmu kā galveno orientieri. Viņi mēdz apšaubīt noteikumus, meklēt alternatīvus risinājumus un rīkoties patstāvīgi. Šāda pieeja pieaugušo dzīvē var pārtapt uzņēmējdarbībā vai radošā domāšanā.
Praktiska pieredze, nevis tikai teorija. Daudzi, kuriem skolā gājis grūtāk, agrāk nonāk reālajā darba vidē. Tas palīdz labāk izprast, kā darbojas procesi, kā pelnīt un risināt problēmas. Šī pieredze bieži vien izrādās vērtīgāka par teorētiskām zināšanām.
Labāka pielāgošanās neveiksmēm. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri biežāk saskaras ar neveiksmēm, iemācās tās labāk pieņemt. Viņi nepadosas pēc pirmās kļūdas un ātrāk meklē jaunus risinājumus — īpašība, kas ir būtiska gan biznesā, gan karjerā.
Atšķirība starp skolu un dzīvi. Skolā bieži tiek vērtēta spēja atcerēties un izpildīt uzdevumus pēc noteikta parauga. Savukārt dzīvē svarīgāka ir elastība, komunikācija, spēja riskēt un pieņemt lēmumus nenoteiktos apstākļos.
Skolas atzīmes ne vienmēr atspoguļo cilvēka patieso potenciālu. Panākumus biežāk nosaka domāšanas elastība, gatavība riskēt, spēja mācīties no kļūdām un izmantot zināšanas praksē. Tieši šīs īpašības palīdz sasniegt rezultātus neatkarīgi no sekmēm skolā.
