Daudzi vecāki ir pārliecināti, ka audzina bērnus citādi nekā viņu pašu vecāki. Tomēr psihologi norāda: pazīstamās frāzes no bērnības joprojām skan mūsdienu ģimenēs — un bieži nemanāmi ietekmē bērna attīstību.
Psiholoģe skaidro, kādas frāzes atklāj mūsos novecojušas audzināšanas metodes. Iespējams, arī jums kāda no tām šķiet pazīstama.
Psihologi bieži kritizē paņēmienus, kas tika izmantoti agrāk, uzsverot, ka toreiz galvenais mērķis bija izaudzināt paklausīgu izpildītāju, nevis patstāvīgu personību.
Psiholoģe Jeļena Korneva savā kanālā šādu pieeju dēvē par «kolhozu metodēm», kas sastopamas arī mūsdienu ģimenēs.
«Šīs metodes var izaudzināt izturīgu un strādīgu cilvēku, taču to mērķis bieži ir paklausība, nevis apzinātība. Tās balstās uz stingrību, apspiešanu un bailēm, nevis uzticēšanos un sapratni,» skaidro eksperte.
Tipiskās frāzes
-
«Ja turpināsi tā uzvesties, kļūsi par sētnieku», «Ja nemācīsies — būsi bezpajumtnieks» — rada bailes no nākotnes.
-
«Klusi un dari», «Tāpēc, ka es tā teicu!» — māca aklu pakļaušanos.
-
«Skaties, cik Maša ir čakla! Bet tu?» — veicina salīdzināšanu un vainas sajūtu.
-
«Ko cilvēki teiks?» — rada atkarību no citu viedokļa.
-
«Ja neapēdīsi zupu, nedabūsi desertu» — veido neveselīgas attiecības ar ēdienu.
-
«Nedrīksti raudāt/dusmoties» — apspiež emocijas.
Tomēr ne visi piekrīt šādam skatījumam. Daļa uzskata, ka šīs metodes palīdz audzināt disciplinētus cilvēkus.
Klīniskā psiholoģe Ksenija Solopanova skaidro, ka šīs frāzes nepadara vecākus par «sliktiem», taču tās patiešām nāk no pagātnes.
«Problēma ir tā, ka tās balstās uz bailēm un ārēju spiedienu, nevis izpratni. Bērns iemācās vadīties pēc citu vērtējuma, nevis pēc savām iekšējām vērtībām,» viņa norāda.
Eksperte arī uzsver, ka biedēšana ar nākotni nestrādā kā motivācija, bet var radīt neuzticību. Savukārt manipulācija ar ēdienu pārvērš maltīti par darījumu.
Īpaši svarīgs ir jautājums par emocijām. «Ļaut bērnam just nenozīmē atļaut visu. Mēs varam teikt: es redzu, ka tu dusmojies, bet sist citus nedrīkst,» skaidro psiholoģe.
Aizliedzot emocijas, bērns tās nevis iemācās kontrolēt, bet apspiež, kas vēlāk var izpausties kā stress vai psihosomatiskas problēmas.
Audzināšana nav «klusi un dari», bet gan palīdzība saprast savas emocijas un noteikt skaidras robežas.
Tāpēc eksperti iesaka nevis izmantot spiedienu, bet skaidrot prasību nozīmi un respektēt bērna sajūtas. Tas palīdz izaudzināt patstāvīgu un psiholoģiski noturīgu personību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru