Kāpēc infarkts iespējams pat ar «ideālām» analīzēm: kardiologa skaidrojums 0 144

Ir izplatīts uzskats, ka paaugstināts holesterīns ir galvenais infarkta riska faktors, jo bieži sirdslēkmi izraisa koronāro artēriju nosprostošanās ar aterosklerotiskām plāksnēm. Tomēr pat normāli vai mēreni holesterīna rādītāji negarantē labu sirds asinsapgādi.

Ne tikai kopējais holesterīns

«Viena no biežākajām kļūdām ir analīžu rezultātu nepilnīga interpretācija,» uzsver kardioloģe. «Ir jāvērtē viss lipīdu profils kopumā — ne tikai kopējais holesterīns, bet arī zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) un triglicerīdi. Tieši ZBL un triglicerīdi veicina aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos.»

Plāksnes veidošanās sākas ar asinsvadu iekšējā slāņa — endotelija — bojājumu. Šajā vietā uzkrājas iekaisuma šūnas, un ZBL daļiņas iekļūst asinsvada sienā, kur tās oksidējas, veidojot tā sauktās «tauku svītras». Laika gaitā veidojas plāksne ar taukainu kodolu un šķiedrainu «kapsulu», kas sašaurina asinsvada lūmenu un traucē orgānu apasiņošanu.

Kā veidojas trombi

«Galvenais risks ir plāksnes plīsums,» skaidro Anna Masterkova. «Tas var notikt stresa, fiziskas slodzes, paaugstināta asinsspiediena vai iekaisuma ietekmē. Tad plāksnes saturs nonāk asinsritē, un organisms to uztver kā bojājumu, aktivizējot recēšanas mehānismus.»

Rezultātā bojājuma vietā strauji veidojas trombs. Ja tas nosprosto 90–100 % asinsvada lūmena, asins plūsma apstājas, izraisot išēmiju un audu nekrozi — infarktu.

Svarīgi, ka infarkts var attīstīties arī bez lielas plāksnes — piemēram, tās erozijas gadījumā (biežāk smēķētājiem) vai artēriju spazmas dēļ, kas var radīt mikrobojājumus un lokālu iekaisumu.

Slēpts iekaisums un sirdslēkmes risks

Asinsvadu veselību būtiski ietekmē ilgstoši iekaisuma procesi organismā. Pie tiem pieder:

• hronisks sistēmisks iekaisums (piemēram, reimatoīdais artrīts, psoriāze, iekaisīgas zarnu slimības);

• smagas infekcijas, tostarp gripa, COVID-19 un sepse, kas palielina trombozes risku.

Šādos gadījumos īpaši svarīgi regulāri kontrolēt sirds un asinsvadu veselību. Slēptu iekaisumu var atklāt, nosakot C-reaktīvā olbaltuma līmeni asinīs.

B grupas vitamīnu nozīme

«Vēl viens mazāk zināms riska faktors ir B grupas vitamīnu deficīts,» norāda ārste. «Tas veicina homocisteīna — aminoskābes — uzkrāšanos, kas lielās koncentrācijās bojā asinsvadu sieniņas.» Tas biežāk novērojams cilvēkiem, kuri uzturā nelieto gaļu un zivis.

Citi infarkta riska faktori

Papildus holesterīnam infarkta risku palielina arī:

• smēķēšana, tostarp elektronisko cigarešu lietošana;

• liekais svars, īpaši viscerālā aptaukošanās;

• obstruktīvās miega apnojas sindroms;

• hronisks stress un miega trūkums;

• slikti kontrolēta arteriālā hipertensija;

• cukura diabēts.

«Lai savlaicīgi pamanītu problēmas, ir svarīgi regulāri veikt veselības pārbaudes,» uzsver Anna Masterkova. «Tām jāietver lipīdu profils, glikētais hemoglobīns, C-reaktīvais olbaltums, homocisteīns, vairogdziedzeri stimulējošais hormons (TSH) un asins recēšanas rādītāji. Regulārs čeka-ups palīdz agrīni atklāt riskus un tos savlaicīgi koriģēt.»