Ultrapārstrādāti pārtikas produkti var būtiski palielināt nāves risku cilvēkiem, kuri pārslimojuši vēzi. Turklāt bīstami ir ne tikai acīmredzami neveselīgi ēdieni, bet arī produkti, kurus bieži uzskata par «vieglākiem» vai «diētiskiem».
Kā skaidro pētniece Marialaura Bonaccio, viens no vienkāršākajiem veidiem, kā noteikt produkta apstrādes pakāpi, ir rūpīgi izlasīt tā sastāvu. Ja tajā ir vairāk nekā piecas sastāvdaļas vai pievienotas pārtikas piedevas, pastāv liela iespēja, ka produkts ir ultrapārstrādāts.
Šajā kategorijā ietilpst ne tikai saldumi, čipsi, gāzētie dzērieni un pārstrādāta gaļa, bet arī šķietami nekaitīgi produkti. To vidū ir brokastu pārslas, aromatizēti jogurti, vegāni gaļas aizstājēji, saldēti pusfabrikāti, cepšanas maisījumi un pat daļa rūpnieciski ražotās maizes.
Kāpēc tie ir bīstami
Pēc zinātnieku domām, šo produktu kaitīgums neaprobežojas tikai ar augstu kaloriju daudzumu. Rūpnieciskās apstrādes laikā pievienotās vielas var traucēt vielmaiņas procesus, ietekmēt zarnu mikrobiomu un veicināt iekaisumu organismā.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja kaloriju daudzums un uzturvērtība ir līdzīga, ultrapārstrādāti produkti var būt kaitīgāki nekā svaiga vai minimāli apstrādāta pārtika.
Ko atklāja pētījums
Itālijas zinātnieki analizēja vairāk nekā 800 cilvēku datus, kuri bija pārslimojuši vēzi, un sekoja viņu uztura un veselības izmaiņām 14 gadu periodā. Šajā laikā nomira 281 pētījuma dalībnieks — gandrīz katrs trešais.
Rezultāti liecina, ka tiem, kuri uzturā biežāk lietoja ultrapārstrādātus produktus, kopējais mirstības risks bija par 48 % augstāks, bet nāves risks no vēža — par 57 % lielāks salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri šādu pārtiku ierobežoja.
Pētnieki uzsver, ka šī saistība saglabājas neatkarīgi no kopējās uztura kvalitātes. To daļēji skaidro paaugstināts iekaisuma līmenis organismā un izmaiņas sirdsdarbības ritmā.
Globāla problēma
Eksperti norāda, ka ultrapārstrādāto produktu izplatība būtiski maina uztura paradumus visā pasaulē. Pat reģionos ar tradicionāli veselīgu virtuvi, piemēram, Vidusjūras valstīs, arvien biežāk svaigus un mājās gatavotus ēdienus aizstāj rūpnieciski ražoti produkti.
Pēc Bonaccio teiktā, tas vairs nav tikai individuālas izvēles jautājums, bet gan globālas pārtikas sistēmas rezultāts, kur priekšroka tiek dota pieejamiem, taču mazāk veselīgiem produktiem ar augstu cukura, tauku un piedevu saturu.
Speciālisti iesaka, cik vien iespējams, dot priekšroku dabīgiem un minimāli apstrādātiem produktiem, kā arī rūpīgi izvērtēt pārtikas sastāvu — īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai tiem, kuri pārslimojuši nopietnas saslimšanas.
