Demence sākas galvā: bīstamākais ieradums ir nevis mazkustīgums, bet garīgā pasivitāte 0 124

Tradicionāli uzskata, ka jo vairāk laika cilvēks pavada sēdus — darbā, pie televizora vai pie stūres —, jo lielāks ir demences risks. Taču pētnieki no Karolinska institūta kopā ar kolēģiem no Austrālijas un Brazīlijas noskaidrojuši: svarīgāks par sēdēšanas ilgumu ir smadzeņu aktivitātes līmenis.

Kā tika veikts pētījums

Zinātnieki analizēja datus par 20 811 cilvēku vecumā no 35 līdz 64 gadiem. Pētījuma laikā 569 dalībniekiem attīstījās demence. Tika izvērtēti viņu dzīvesveida ieradumi, īpaši pievēršot uzmanību sēdošām nodarbēm.

Pētnieki tās iedalīja divās grupās:

• pasīvās (garīgi neaktīvās) — televīzijas skatīšanās, fona mūzikas klausīšanās, ilgstoša bezdarbība;

• aktīvās (garīgi stimulējošās) — lasīšana, rokdarbi, darbs vai jebkura cita nodarbe, kas prasa domāšanu.

Ko atklāja rezultāti

Izrādījās, ka pasīva sēdēšana ir saistīta ar paaugstinātu demences risku. Savukārt garīgi aktīvas nodarbes var darboties kā aizsargfaktors — pat tad, ja cilvēks daudz laika pavada sēdus.

Pētījuma autori norāda: katra papildu stunda, kas pavadīta garīgi aktīvā nodarbē, saistīta ar aptuveni 4% zemāku demences risku. Šis efekts saglabājas neatkarīgi no fiziskās aktivitātes līmeņa.

Pētījuma vadītājs Mats Hallgrens uzsver: lai gan sēdus veiktās aktivitātes patērē maz enerģijas, tās būtiski atšķiras pēc smadzeņu noslodzes. Tieši tas var ietekmēt kognitīvo veselību nākotnē.

Kā uzturēt smadzenes aktīvas

Speciālisti iesaka pievērst uzmanību ne tikai fiziskajai, bet arī garīgajai aktivitātei:

• Lasīšana un domāšanas uzdevumi — krustvārdu mīklas, loģikas spēles, puzles;

• Jaunu prasmju apguve — svešvalodas, mūzikas instrumenti;

• Atmiņas trenēšana — iegaumēt sarakstus vai risināt vienkāršus uzdevumus galvā;

• Sociālā aktivitāte — sarunas un kopīgas nodarbības stimulē smadzenes;

• Apzināta klausīšanās — pat mūziku var izmantot aktīvi, veidojot jaunus atskaņošanas sarakstus.

Ne visas sēdošās nodarbes ir vienlīdz kaitīgas. Galvenais ir tas, cik aktīvi darbojas smadzenes. Regulāra garīgā stimulācija, daudzveidīgas aktivitātes un jaunu prasmju apguve var palīdzēt saglabāt kognitīvo veselību arī ilgtermiņā.