Pētnieki salīdzināja dzīves ilgumu Japānā un Zviedrijā, kur veselības aprūpes kvalitāte tiek uzskatīta par vienu no augstākajām pasaulē. Pārsteidzoši — šajā salīdzinājumā Zviedrija atpalika.
Saskaņā ar 2024. gada datiem Japānā sievietes vidēji dzīvo 87 gadus, bet vīrieši — 81 gadu. Tas ir par 10–12 gadiem vairāk nekā pasaules vidējais rādītājs. Tomēr pētnieki uzsver, ka šie skaitļi nenozīmē, ka japāņi kopumā ir veselīgāki.
Starptautiska pētnieku grupa analizēja situāciju Japānā un Zviedrijā — valstī, kas tiek uzskatīta par vienu no līderēm vēža un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un kopumā lepojas ar augstu veselības aprūpes līmeni.
Pētnieki secināja, ka gados vecākiem japāņiem un zviedriem ir līdzīgs veselīgi nodzīvoto gadu skaits — tas ir periods, kad cilvēks spēj par sevi parūpēties bez ārējas palīdzības. Taču atšķirības parādās posmā, kad aprūpe kļūst nepieciešama. Šajā dzīves periodā japāņi vidēji dzīvo par aptuveni diviem gadiem ilgāk nekā zviedri.
«Ir svarīgi saprast, kuri aprūpes aspekti ietekmē dzīves ilgumu, īpaši laikā, kad arvien vairāk cilvēku sasniedz ļoti cienījamu vecumu,» norādīja pētnieks Šunsuke Murata no Karolinska institūta Zviedrijā un Kobe Universitātes Japānā.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 850 tūkstoši zviedru un vairāk nekā 330 tūkstoši japāņu. Dalībnieki tika sadalīti trīs grupās: vieni saņēma aprūpi mājās, citi dzīvoja pansionātos, bet trešā grupa aprūpi nesaņēma. Analīzes rezultātā pētnieki identificēja trīs galvenos iemeslus, kāpēc Japānā dzīves ilgums ir lielāks.
Pirmkārt, Japānā vecāka gadagājuma cilvēkiem tiek nodrošināta intensīvāka medicīniskā aprūpe. Valsts ir starp līderēm hospitalizāciju skaita, ārstu konsultāciju biežuma un stacionārā uzturēšanās ilguma ziņā.
Otrkārt, Japānā ir izveidota vienota sistēma ar septiņiem ilgtermiņa aprūpes vajadzību līmeņiem. Katram cilvēkam nepieciešamais aprūpes līmenis tiek noteikts centralizēti. Savukārt Zviedrijā šos jautājumus risina pašvaldības, kas ne vienmēr spēj pilnībā nodrošināt nepieciešamo atbalstu.
Treškārt, Japānā gados vecāki cilvēki biežāk dzīvo kopā ar bērniem un mazbērniem, tādējādi saņemot ģimenes aprūpi. Zviedrijā savukārt seniori biežāk dzīvo atsevišķi, jo sociālās sistēmas pamatā ir pieņēmums, ka ģimenes locekļi nevarēs nodrošināt aprūpi. Japānā šī pieeja ir atšķirīga — un, iespējams, tieši ģimenes atbalsts palīdz pagarināt dzīves ilgumu.
