Pat sabalansēts uzturs, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un aktīvs dzīvesveids ne vienmēr garantē skaidru prātu vecumdienās. Kā liecina pētījumi, pat cilvēkiem, kuri ievēro veselīgu dzīvesveidu, demences risks var saglabāties paaugstināts — līdz pat aptuveni 40 %.
Tomēr daudzi arī pēc 70 gadu vecuma saglabā augstu garīgo aktivitāti: turpina komunicēt, ceļot, apgūt jaunas prasmes un viegli iegaumē informāciju. Viņu smadzenes saglabā «jaunību» un funkcionē līmenī, kas raksturīgs krietni jaunākam vecumam.
Ārsti kognitīvās veselības uzturēšanai tradicionāli iesaka sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, pozitīvas emocijas un nepārtrauktu attīstību — tas viss veicina jaunu neironu savienojumu veidošanos. Tomēr arī ar to var nepietikt, ja cilvēks regulāri neizguļas vai cieš no sliktas miega kvalitātes.
Pētījums, ko veica Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko pētnieki sadarbībā ar citiem zinātniskajiem centriem, parādīja, ka demences risks pieaug, ja smadzeņu «bioloģiskais vecums» pārsniedz cilvēka hronoloģisko vecumu.
Analīzes pamatā bija smadzeņu viļņi — elektriskie signāli, kas atspoguļo neironu aktivitāti. Tos reģistrē ar elektroencefalogrāfiju (EEG), kas ļauj novērtēt dažādu smadzeņu daļu sinhronizāciju.
Pētījumā tika izmantots mašīnmācīšanās modelis, kas analizēja 13 smadzeņu aktivitātes mikrostruktūras rādītājus. Tajā piedalījās aptuveni 7000 cilvēku vecumā no 40 līdz 94 gadiem, kuri novērojuma sākumā neslimoja ar demenci. Dalībnieki tika novēroti no 3,5 līdz 17 gadiem, un aptuveni 1000 no viņiem vēlāk attīstījās slimība.
Zinātnieki īpaši analizēja smadzeņu darbību miega laikā, jo tieši šajā periodā norisinās atmiņai un atjaunošanās procesiem būtiski mehānismi. Īpaša uzmanība tika pievērsta delta viļņiem, kas raksturīgi dziļajam miegam, kā arī tā sauktajām «miega vārpstām» — īsiem aktivitātes uzliesmojumiem, kas saistīti ar informācijas apstrādi un nostiprināšanu.
Rezultāti parādīja, ka pēc smadzeņu viļņu īpatnībām iespējams noteikt smadzeņu bioloģisko vecumu. Cilvēkiem, kuru smadzenes bija «vecākas» par aptuveni 10 gadiem, demences attīstības risks pieauga līdz pat 40 %.
Pēc pētnieku teiktā, miega nozīme smadzeņu veselībā bieži tiek novērtēta par zemu. Svarīgs ir ne tikai miega ilgums, bet arī kvalitāte: bieža pamošanās, bezmiegs vai rīta galvassāpes var liecināt, ka smadzenes nesaņem pietiekamu atjaunošanos un noveco ātrāk.
Eksperti iesaka pievērst lielāku uzmanību profilaksei: kontrolēt ķermeņa svaru, savlaicīgi ārstēt miega apnoju un regulāri uzraudzīt asinsspiedienu. Šie pasākumi palīdz uzlabot miega kvalitāti un veicina organisma atjaunošanās procesus, kas tieši ietekmē smadzeņu veselību.
