Griķi jau sen tiek uzskatīti par vienu no populārākajiem uztura produktiem, taču to patiesās labvēlīgās īpašības ne visi zina. Šiem graudiem ir bagātīgs sastāvs, un tie var sniegt kompleksu ietekmi uz veselību — no asinsvadu stiprināšanas līdz novecošanās procesu palēnināšanai.
Griķi satur daudz rutīna, magnija, dzelzs un citu bioloģiski aktīvu vielu. Turklāt tie nesatur glutēnu, tāpēc ir piemēroti cilvēkiem ar jutīgu gremošanu un šī proteīna nepanesību. Par griķu ietekmi uz veselību stāsta uztura speciāliste Olga Jablokova.
Rutīns un asinsvadu veselība
Griķi ir viens no galvenajiem rutīna avotiem — flavonoīda ar izteiktu antioksidatīvu iedarbību. Tas stiprina asinsvadu sieniņas, samazina holesterīna līmeni un mazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Rutīns palīdz stiprināt kapilārus, samazina to trauslumu un caurlaidību, kā arī piedalās asinsvadu tonusa regulēšanā. Tas ir īpaši nozīmīgs varikozu vēnu, kuperozes un noslieces uz asiņošanu gadījumos.
Sadarbojoties ar C vitamīnu, rutīns uzlabo mikrocirkulāciju un palīdz mazināt vēnu mazspējas izpausmes. Zaļie griķi tiek uzskatīti par vērtīgākiem nekā termiski apstrādātie, jo apstrādes laikā daļa rutīna (aptuveni 20 %) zūd.
Magnijs un nervu sistēma
Griķi ir viens no līderiem magnija satura ziņā. 100 gramos sausas griķu masas ir aptuveni 200 mg šī minerāla — tas ir apmēram puse no diennakts normas. Pēc pagatavošanas magnija daudzums samazinās, taču joprojām saglabājas nozīmīgs.
Magnijs piedalās asinsspiediena regulēšanā, uztur sirds ritmu un veicina asinsvadu atslābināšanos. Tas ir būtisks nervu sistēmas darbībai, palīdz mazināt stresu un nogurumu, kā arī uzlabo kopējo pašsajūtu.
Regulāra griķu lietošana var palīdzēt novērst magnija deficītu un uzlabot organisma darbību.
Dzelzs un enerģija
Griķi satur dzelzi, kas nepieciešama hemoglobīna sintēzei un skābekļa transportēšanai organismā. Dzelzs trūkuma gadījumā tie var kalpot kā pieejams augu izcelsmes avots.
Tomēr jāņem vērā, ka augu izcelsmes dzelzs uzsūcas sliktāk nekā no dzīvnieku produktiem. Lai uzlabotu tās uzsūkšanos, griķus ieteicams kombinēt ar produktiem, kas bagāti ar C vitamīnu, un izvairīties no to lietošanas kopā ar tēju, kafiju un piena produktiem.
Ko liecina pētījumi
Sibīrijas Federālās universitātes pētnieki konstatējuši, ka griķu iekļaušana uzturā var palielināt proteīna SIRT1 līmeni, kas saistīts ar ilgdzīvības procesiem.
Šis proteīns piedalās šūnu novecošanās regulēšanā un palielina organisma noturību pret stresu. Pētnieku ieskatā regulāra griķu lietošana var palīdzēt palēnināt novecošanās procesus un mazināt stresa negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Cereal Science.
Papildu ieguvumi
Griķi ir bagāti ar B grupas vitamīniem, kas ir svarīgi nervu sistēmai un ādas veselībai. Tie satur arī fosforu, kas nepieciešams kaulu stiprībai un enerģijas vielmaiņai.
Augstais šķiedrvielu saturs palīdz normalizēt zarnu darbību, uzlabo mikrofloru un stiprina imunitāti. Tā kā griķi nesatur glutēnu, tie parasti neizraisa iekaisuma reakcijas gremošanas traktā un ir piemēroti regulārai lietošanai.
Svarīgi ņemt vērā
Neraugoties uz ieguvumiem, griķi nav piemēroti visiem. Tos neiesaka cilvēkiem ar alerģiju pret šo produktu, noteiktām nieru slimībām, paaugstinātu jutību pret dzelzi un dažiem gremošanas traucējumiem.
Pirms griķu iekļaušanas uzturā ieteicams izvērtēt individuālās organisma īpatnības un, ja nepieciešams, konsultēties ar speciālistu.
Griķi nav tikai ierasta piedeva — tie ir vērtīgs uztura produkts, kas atbalsta asinsvadu, nervu sistēmas un vielmaiņas procesus. Lietojot tos regulāri un mēreni, tie var kļūt par nozīmīgu veselīga uztura sastāvdaļu un palīdzēt saglabāt labu pašsajūtu ilgtermiņā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru