Šis ir vecums, kad cilvēki jūtas visnelaimīgāk — zinātnieki nosauc konkrētu skaitli 0 100

Dzīves grūtības — slimības, finansiālas problēmas, šķiršanās vai zaudējumi — var skart jebkurā vecumā. Tomēr statistika ļauj izdalīt periodu, kad subjektīvā dzīves apmierinātība samazinās visizteiktāk.

Interesanti, ka tas nav vecumdienu posms. Gluži pretēji — vecāka gadagājuma cilvēki biežāk prot priecāties par vienkāršām lietām un novērtēt ikdienas mirkļus. Šīs prasmes ir cieši saistītas ar augstāku dzīves apmierinātību.

Saskaņā ar pētījumiem laimes dinamika dažādos dzīves posmos izskatās šādi:

18–29 gadi

Šajā vecumā laimes līmenis ir salīdzinoši augsts, taču svārstīgs. Jauniešus bieži uztrauc nākotnes nenoteiktība, tomēr to kompensē enerģija, ambīcijas un gatavība pārmaiņām.

30–39 gadi

Dzīves apmierinātība sāk pakāpeniski samazināties. Pieaug pienākumu apjoms, palielinās stresa līmenis, un personīgajam laikam atliek arvien mazāk vietas. Zūd arī jaunības “jaunuma efekts”, kas ietekmē emocionālo pašsajūtu.

40–55 gadi

Šis periods tiek uzskatīts par vissarežģītāko. Dartmutas koledžas ekonomikas profesors Deivids Blančflauers norāda, ka laimes zemākais punkts tiek sasniegts ap 47 gadu vecumu. Plaši starptautiski pētījumi liecina, ka dzīves apmierinātība visbiežāk ir viszemākā ap 49 gadiem.

Šajā laikā daudzi piedzīvo vientulības sajūtu, nogurumu, miega traucējumus un paaugstinātu stresu. Rodas šaubas par pieņemtajiem lēmumiem, parādās iestrēguma sajūta un jautājumi par dzīves virzienu. Tomēr šis posms nav pastāvīgs — ar laiku situācija uzlabojas.

56–69 gadi

Pēc krituma laimes sajūta pakāpeniski atgriežas. Cilvēki sāk citādi skatīties uz dzīvi, kļūst mierīgāki un pieņemošāki. Savu stipro un vājo pušu apzināšanās palīdz atrast iekšējo līdzsvaru.

To veicina arī dzīves apstākļu maiņa: bērni kļūst patstāvīgi, samazinās ikdienas stress un parādās vairāk laika sev un savām interesēm.

70 gadi un vairāk

Dzīves apmierinātības līmenis šajā vecumā bieži ir pārsteidzoši augsts. Cilvēki mazāk salīdzina sevi ar citiem, neiestrēgst sīkumos un biežāk izjūt mierīgu, stabilu labsajūtu.

Vienlaikus mainās arī pašas laimes izpratne: ja jaunībā tā izpaužas kā spilgtas emocijas, tad vēlāk — kā harmonija, iekšējs miers un spēja novērtēt vienkāršos dzīves mirkļus.