Šķiet, ka telefons klausās? Eksperti skaidro reklāmu dīvaino efektu 0 54

Eksperti norāda, ka uzņēmumi patiešām vāc milzīgu datu apjomu par lietotājiem. Tomēr lielākajā daļā gadījumu šādu reklāmu parādīšanās nav saistīta ar noklausīšanos, bet gan ar cilvēka digitālās pēdas analīzi.

Kāpēc pēc sarunas parādās reklāma

Tā sauktā mērķētā reklāma tiek veidota, balstoties uz informāciju par lietotāja darbībām internetā. Lieli tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Google un Meta (Facebook, WhatsApp un Instagram īpašnieks), apkopo datus par meklēšanas pieprasījumiem, apmeklētajām tīmekļa vietnēm, pirkumiem un lietotāja atrašanās vietu. Par to raksta resurss MakeUseOf.

Mūsdienu algoritmi spēj analizēt cilvēku uzvedību un pat prognozēt viņu intereses. Tāpēc sistēmai bieži vien pietiek ar datiem par jūsu meklējumiem, “patīk” atzīmēm, pārlūkotajām vietnēm un pat jūsu draugu interesēm, lai piedāvātu tieši to preci, par kuru jūs nesen runājāt.

Vienlaikus Google un Meta oficiāli apgalvo, ka tās neizmanto lietotāju sarunu ierakstus reklāmu mērķēšanai. Pastāvīga audio ierakstīšana un apstrāde no miljardiem ierīču būtu pārāk dārga un radītu nopietnus juridiskos riskus.

Turklāt šo uzņēmumu darbību cieši uzrauga regulatori, un privātuma noteikumu pārkāpumi varētu tiem izmaksāt ne tikai milzīgus naudas sodus, bet arī reputāciju.

Kāpēc rodas sajūta, ka tiek noklausīts

Mūsdienu viedtālruņos patiešām ir balss asistenti — piemēram, Google Assistant, Amazon Alexa vai Siri. Tie nepārtraukti “klausās” apkārtējo vidi, taču tikai tāpēc, lai atpazītu aktivizējošos vārdus, piemēram, «Ok Google» vai «Hey Siri».

Dažkārt lietotāju līgumos ir norādīts, ka atsevišķi ieraksti var tikt analizēti, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Tomēr tas nenozīmē pastāvīgu sarunu noklausīšanos.

Ko parādīja pētījumi

Jautājums par iespējamu viedtālruņu noklausīšanos tiek apspriests jau daudzus gadus. 2017. gadā Ziemeļaustrumu universitātes (Bostonā) doktorants kopā ar studenti veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai ierīču mikrofoni aktivizējas bez lietotāja ziņas.

Pētījuma rezultāti liecināja, ka mikrofoni patvaļīgi neieslēdzas. Tomēr pētnieki atklāja citu problēmu — dažas lietotnes var vākt informāciju par lietotājiem un nodot to trešajām personām.

Piemēram, atsevišķas programmas uzņēma ekrānuzņēmumus vai ierakstīja video no ierīces ekrāna. No aptuveni 17 tūkstošiem pārbaudīto lietotņu apmēram 9 tūkstošiem bija potenciāla piekļuve ekrānuzņēmumu uzņemšanas funkcijām.

Tas nozīmē, ka pat bez noklausīšanās viedtālrunis var vākt datus par lietotāju arī citos veidos.

Kā samazināt datu vākšanu

Pilnībā izvairīties no datu vākšanas mūsdienu digitālajā vidē ir gandrīz neiespējami, taču ir iespējams samazināt tās apjomu.

Eksperti iesaka:

• atslēgt piekļuvi mikrofonam lietotnēm, kurām tas nav nepieciešams;

• ierobežot lietotņu piekļuvi ģeolokācijai;

• regulāri dzēst pārlūkprogrammas sīkdatnes (cookies);

• izmantot privātuma aizsardzības rīkus, piemēram, VPN.

Šādi pasākumi palīdzēs padarīt reklāmas mazāk uzbāzīgas un labāk kontrolēt, kādi dati par jums tiek vākti internetā.