Premenopauze un perimenopauze: kurus simptomus nedrīkst ignorēt 0 49

Kas notiek organismā

Premenopauze ir periods pirms menopauzes, kad menstruācijas vēl saglabājas, bet hormonālais līdzsvars jau sāk mainīties. Savukārt perimenopauze ir pārejas posms, kurā olnīcu funkcija pakāpeniski samazinās un estrogēna un progesterona līmenis kļūst svārstīgs.

Šajā laikā menstruālais cikls var kļūt neregulārs, un pašsajūta — mainīga. Parasti šīs izmaiņas sākas 40–45 gadu vecumā un var ilgt četrus līdz astoņus gadus.

Galvenie simptomi

Izpausmes var atšķirties, taču biežāk sastopami:

• menstruālā cikla traucējumi;
• karstuma viļņi un pēkšņas siltuma sajūtas;
• miega traucējumi;
• noskaņojuma svārstības un kairināmība;
• vēdera uzpūšanās un krūšu jutīgums.

Nogurums un enerģijas trūkums

Viens no biežākajiem simptomiem ir pastāvīgs nogurums. Hormonālās svārstības var ietekmēt miega kvalitāti un nervu sistēmu, tāpēc arī pēc atpūtas var saglabāties izsīkuma sajūta.

Svara un vielmaiņas izmaiņas

Ar vecumu un hormonālajām pārmaiņām vielmaiņa var palēnināties, samazinās muskuļu masa, un biežāk novēro svara pieaugumu, īpaši vēdera apvidū. Var mainīties arī apetīte un palielināties tieksme pēc saldumiem.

Miegs un emocionālais stāvoklis

Hormonu svārstības ietekmē vielas, kas regulē miegu un noskaņojumu. Tāpēc var parādīties bezmiegs, trauksme un izteiktas emociju svārstības.

Atmiņa un koncentrēšanās

Hormonālās izmaiņas var ietekmēt arī kognitīvās funkcijas. Daļa sieviešu pamana atmiņas pasliktināšanos, grūtības koncentrēties un sajūtu, ka domāšana kļuvusi lēnāka.

Kā atbalstīt organismu

Pašsajūta šajā periodā lielā mērā ir atkarīga no dzīvesveida. Speciālisti iesaka neignorēt simptomus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu.

Uzturs:

Sabalansēts uzturs ar pietiekamu dārzeņu, augļu, olbaltumvielu un pilngraudu produktu daudzumu palīdz uzturēt enerģiju. Veselīgie tauki atbalsta nervu sistēmu, bet mazāks cukura patēriņš palīdz stabilizēt pašsajūtu.

Fiziskās aktivitātes:

Regulāras, mērenas fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt muskuļu masu, vielmaiņu un emocionālo līdzsvaru. Ieteicamas pastaigas, joga, pilates un vingrinājumi ar savu ķermeņa svaru.

Miegs:

Svarīgi ievērot miega režīmu — iet gulēt un celties vienā laikā. Ieteicams samazināt ekrānu lietošanu pirms miega un uzturēt guļamistabā vēsāku temperatūru.

Stresa mazināšana:

Relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumi un kustība palīdz samazināt spriedzi un uzlabot pašsajūtu.

Noderīgās vielas

Dažas uzturvielas var palīdzēt organismam šajā periodā:

• D vitamīns — kaulu veselībai un imunitātei;
• magnijs — nervu sistēmas darbībai un relaksācijai;
• B grupas vitamīni — enerģijai;
• Omega-3 taukskābes — sirds un smadzeņu veselībai;
• fitoestrogēni (piemēram, linsēklās) — var palīdzēt mazināt simptomus.

Pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo organisma reakcija var būt individuāla.