Psiholoģe skaidro, kāpēc ar vecumu laiks šķietami paātrinās 0 105

Speciālisti uzsver, ka laika uztvere vairāk saistīta ar psihes darbību, nevis bioloģiju. To ietekmē vecums, dzīves pieredze un ikdienas ieradumi. Par šo fenomenu stāsta psiholoģe Gulnara Tajčinova.

Kā smadzenes uztver laiku

Pēc ekspertes teiktā, ar vecumu mainās informācijas apstrādes ātrums smadzenēs. To var salīdzināt ar filmu — šķiet, ka «kadru» kļūst mazāk, tāpēc notikumi rit ātrāk.

Ir arī cits skaidrojums: bērnībā katrs gads veido ievērojamu daļu no līdzšinējās dzīves. Piemēram, desmitgadīgam bērnam tas ir apmēram desmit procenti no visa mūža. Pieaugušajam šī proporcija kļūst daudz mazāka, tāpēc viens gads subjektīvi šķiet īsāks.

Turklāt bērnība ir pilna ar jauniem iespaidiem — skolu, draugiem, atklājumiem un emocijām. Smadzenes aktīvi fiksē šos notikumus, un dienas šķiet garākas. Pieaugušā vecumā ikdiena bieži kļūst vienveidīgāka — atkārtojas maršruti, darbi un sarunas. Smadzenes šādu rutīnu «saspiež», un dienas saplūst, radot sajūtu, ka laiks paiet ātrāk.

Vai pastāv atšķirības starp vīriešiem un sievietēm

Psihologi norāda, ka laika uztvere var nedaudz atšķirties. Sievietes biežāk pievērš uzmanību emocijām un detaļām, tāpēc laiku var uztvert mierīgāk. Vīrieši vairāk koncentrējas uz rezultātiem, tāpēc periodi bez spilgtiem notikumiem var šķist īsāki.

Tāpat novērots, ka mazu bērnu vecāki bieži izjūt, ka gadi «pazūd» ļoti ātri. Ikdiena ir piepildīta ar rūpēm un atkārtotiem pienākumiem, un apzinātai mirkļa izdzīvošanai atliek mazāk laika. Savukārt cilvēki, kuri pievēršas savām interesēm un jaunai pieredzei, laika plūdumu izjūt lēnāk.

Dzīves apmierinātības nozīme

Hārvarda Medicīnas skolas pētījumi liecina, ka laika uztvere ir cieši saistīta ar apmierinātību ar dzīvi.

Cilvēki, kuri dzīvo «šeit un tagad» un izjūt gandarījumu, fiksē vairāk notikumu detaļu, tāpēc laiks šķiet lēnāks. Savukārt dzīve «uz autopilota» rada sajūtu, ka dienas saplūst un laiks paiet nemanot.

Nozīme ir arī nostalģijai. Sauthemptonas Universitātes pētījumi rāda, ka siltas, pozitīvas atmiņas var «izstiept» laika sajūtu, savukārt ar nožēlu saistīta pagātnes uztvere rada pretēju efektu — šķiet, ka viss labais jau ir aiz muguras, bet tagadne steidzas uz priekšu.

Vai laiku var «palēnināt»

Psihologi uzskata, ka subjektīvo laika uztveri var ietekmēt ar vienkāršiem paņēmieniem.

Ieviesiet jaunumus. Jauni maršruti, hobiji vai pieredze palīdz smadzenēm radīt vairāk atmiņu, un dienas šķiet piepildītākas.

Pievērsiet uzmanību mirklim. Apzinātības prakses ļauj pamanīt ikdienas detaļas — smaržas, skaņas un sajūtas.

Fiksējiet notikumus. Fotogrāfijas vai pieraksti palīdz saglabāt pieredzi un padara laiku «plašāku» atmiņā.

Attīstiet pateicību. Spēja novērtēt vienkāršas lietas stiprina dzīves pilnības sajūtu.

Skatieties pagātnē ar mieru. Atmiņas var būt resurss, ja tās neizraisa nožēlu.

Pēc Gulnaras Tajčinovas teiktā, laika uztvere lielā mērā atspoguļo to, cik apzināti cilvēks dzīvo. Jo vairāk dzīvē ir jaunu iespaidu, prieka un uzmanības pret tagadni, jo pilnvērtīgāka tā šķiet — un laiks vairs nesteidzas tik strauji.