Jaunībā raksturīgais aktivitātes līmenis un miega paradumi var būt saistīti ar dzīves ilgumu — pie šāda secinājuma nonākuši Stenfordas Universitātes pētnieki. Par pētījuma rezultātiem ziņo zinātniskais žurnāls Science.
Pētījumā zinātnieki diennakts režīmā novēroja 81 Nothobranchius furzeri (Āfrikas tirkīzzivs) uzvedību — sugu, ko plaši izmanto novecošanās izpētē. Novērojumiem tika izmantotas kameras un mašīnmācīšanās algoritmi, kas ļāva fiksēt uzvedības izmaiņas visā zivju dzīves laikā. Rezultāti parādīja, ka atšķirības starp indivīdiem ir pamanāmas jau agrīnā vecumā.
Ilgāk dzīvojošās zivis izcēlās ar augstāku aktivitāti nomoda periodos un izteiktāku nakts miega režīmu. Savukārt īsāku mūžu nodzīvojušie indivīdi bija mazāk aktīvi un biežāk gulēja dienas laikā. Šīs stabilās uzvedības īpatnības ļāva pētniekiem izstrādāt tā saukto “uzvedības pulksteņa” modeli, kas palīdz prognozēt dzīves ilgumu, balstoties uz aktivitāti un miega režīmu jaunībā.
Papildu analīze atklāja arī bioloģiskas atšķirības: īsāk dzīvojošajām zivīm aknās bija augstāka gēnu aktivitāte, kas saistīta ar proteīnu sintēzi un šūnu darbības uzturēšanu. Pētnieki uzskata, ka šādi uzvedības un bioloģiskie marķieri var palīdzēt labāk izprast novecošanās mehānismus.
Nākotnē šādas pieejas varētu izmantot agrīnai ar vecumu saistītu izmaiņu noteikšanai ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem.
